Lietuvas aizliegums demonstrēt ārpus ES radīto PBK saturu ir vārda brīvības pārkāpums, norāda kanāls  (14)

PBK uzsver, ka respektēs lēmumu, bet norāda, ka "aizliegums demonstrēt kanāla ēterā Krievijas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Latīņamerikas un virknes citu valstu kino un TV produkciju ir rupjš vārda brīvības un godīgas konkurences pārkāpums," norādīts paziņojumā medijiem.

LRTK nolēma uz trīs mēnešiem pārtraukt Krievijas PBK ārpus ES radītā satura retranslāciju, reaģējot uz kanālā pārraidītu raidījumu "Cilvēks un likums", kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem. LRTK lēmumu pagājušajā nedēļā apstiprināja Viļņas apriņķa administratīvā tiesa. PBK saturā ārpus ES radīti ir aptuveni 70% satura.

LRTK publiskais aicinājums Lietuvas kabeļoperatoriem negaidīt tiesas lēmumu, bet, sekojot kabeļoperatora "Cgates" rīcībai, pašiem pārtraukt PBK retranslāciju ir pretlikumīgs, paziņojumā turpina "Baltijas Mediju Alianse", piebilstot, ka operators pagājušās nedēļas sākumā PBK apraidi ir atjaunojis.

Paziņojumā citēts Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) pārstāves mediju brīvības jautājumos Duņjas Mijatovičas teiktais: "Es aicinu komisiju pārskatīt piemērotos pasākumus, jo tie grauj plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Cienot mediju regulējošās institūcijas lomu un neatkarību, jebkurš lēmums, kurš ierobežo mediju plurālismu, var negatīvi ietekmēt vārda un mediju brīvību. Tādi ārkārtēji pasākumi ir jāpielieto tikai gadījumos, kad notiek tīša un bīstama musināšana uz vardarbību."

Jau vēstīts, ka sašutumu un kanāla daļēju retranslācijas aizliegumu Lietuvā izraisīja PBK pārraidītais raidījums "Cilvēks un likums", kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra notikumiem.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, un vairāki simti tika ievainoti.

Minētajā raidījumā tika apgalvots, ka uzbrukumā neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varas iestāžu provokācija. Tajā piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.

Golovatova vārds plaši izskanēja medijos, kad aizpērn viņš tika aizturēts Austrijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet jau pēc nepilnas diennakts atkal atbrīvots un atgriezās savā valstī. Austrijas lēmums viņu atbrīvot toreiz izraisīja ne tikai Lietuvas, bet arī abu pārējo Baltijas valstu sašutumu. Protesta notas Vīnei iesniedza visas trīs Baltijas valstis, un pat prāva daļa austriešu sabiedriskās domas aptaujā pauda aizdomas, ka Golovatovs atbrīvots pēc Maskavas spiediena.