Vācija ir izsaukusi ASV vēstnieku Berlīnē, lai uzklausīti paskaidrojumus par izskanējušajām aizdomām, ka ASV izlūkošanas dienesti ir noklausījušies kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas, vēsta raidsabiedrība BBC.
Ar ASV vēstnieku Džonu Emersonu ceturtdien tiksies Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle. Vēstnieka izsaukšana ir neparasts solis sabiedroto valstu attiecībās. Merkele ir pieprasījusi "paskaidrojumus", bet skandāls aizēno Eiropas Savienības (ES) samitu.
Informācija par iespējamo kancleres telefona sakaru izspiegšanu gadu garumā nonāca laikraksta "Der Spiegel" rīcībā. Trešdien Merkele šo aizdomu dēļ sazvanījās ar ASV prezidentu Baraku Obamu.
Merkele lūdza paskaidrojumus par nopietnajām aizdomām. Ja šīs aizdomas izrādīsies patiesas, kanclere tās "nepārprotami nosoda" un uzskata šīs darbības par "pilnīgi nepieņemamām", paziņoja politiķes pārstāvis Štefens Zeiberts.
"Tas būtu smags trieciens uzticībai. Tāda prakse būtu nekavējoties jāaptur," piebilda kancleres runasvīrs.
ASV nenoklausās Merkeles sarunas un nedarīs to arī nākotnē, paziņoja Baltais nams. Tomēr atklāts paliek jautājums, vai sarunas ir noklausītas pagātnē, piebilst BBC.
Vācija neatklāj, no kurienes saņēmusi norādes par sarunu noklausīšanos, bet laikraksts "Der Spiegel" apgalvo, ka informācija nāk no medija veiktā pētījuma. Laikraksts jau iepriekš ir publicējis ziņas par ASV spiegošanu, kas balstītas bijušā amerikāņu izlūkošanas dienestu līgumdarbinieka Edvarda Snoudena nopludinātajā informācijā.
Pirmdien ASV vēstnieku izsauca arī Francija, reaģējot uz ziņām, ka ASV Nacionālā Drošības aģentūra (NSA) ir ierakstījusi miljoniem Francijas iedzīvotāju telefona sarunas.
Jautājumu apskatīt ES samitā aicināja Francijas prezidents Fransuā Olands. Lielāku skaidrību par ASV dienestu aktivitātēm Eiropā vēlas arī citu valstu līderi.
"Der Spiegel" pirmdien jau vēstīja, ka ASV izlūkdienesti 2010. gadā ir uzlauzuši Meksikas prezidenta Felipes Kalderona elektronisko pasta kastīti.
Iepriekš izskanēja ziņas, ka ASV Nacionālā Drošības aģentūra (NSA) ir pārtvērusi pašreizējā Meksikas prezidenta Enrikes Peņa Njeto elektronisko saraksti vēl pirms viņa stāšanās amatā 2012. gadā, kā arī Brazīlijas prezidentes Dilmas Rusefas e-pastus.
NSA tur aizdomās arī par citu Latīņamerikas valstu, tostarp Venecuēlas un Ekvadoras, valdību izspiegošanu. Septembrī Krievijā notikušajā G20 valstu samitā Obama solīja izmeklēt Rusefas un Meksikas līdera izspiegošanu.
Savukārt laikraksts "Le Monde" pirmdien vēstīja, ka NSA no 2012.gada 10.decembra līdz 2013.gada 8.janvārim ierakstījusi 70,3 miljonus Francijas pilsoņu telefonsarunu.
ASV amatpersonas pēc tam skaidroja, ka "Le Monde" publicētā informācija ir neprecīza un maldinoša, norādot, ka "ASV informāciju ievāc tāpat kā citas valstis".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
