ASV veiktā Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilā telefona izspiegošana varētu būt notikusi no Savienoto Valstu Berlīnes vēstniecības, kas atrodas mazāk nekā kilometra attālumā no kancelejas, piektdien vēsta laikraksts "Süddeutsche Zeitung".
Izspiegošana veikta no Īpašā datu ievākšanas dienesta (SCS) noklausīšanās posteņa. Dienestu kopīgi pārzina ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) un Centrālā izlūkošanas pārvalde.
Noklausīšanās programma "darbojas visā pasaulē amerikāņu vēstniecībās un konsulātos, pamatā - slepeni," vēsta laikraksts, atsaucoties uz bijušā NSA darbinieka Edvarda Snoudena sniegtajiem dokumentiem.
Jau augustā Vācijas policijas helikopters pārlidojis pār ASV konsulātu Frankfurtē, cenšoties pamanīt noklausīšanās iekārtas, vēstīja vācu žurnāls "Der Spiegel", atsaucoties uz Snoudena materiāliem.
Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts trešdien pavēstīja, ka Vācijas valdība saņēmusi informāciju, ka ASV specdienesti izspiegojuši kancleres mobilā telefona sarunas.
"Kanclere šodien zvanīja [ASV] prezidentam [Barakam] Obamam" un "skaidri apliecināja, ka viņa šādas darbības, ja ziņas par tām apstiprināsies, viennozīmīgi nosoda un uzskata tās par pilnīgi nepieņemamām," sacīja amatpersona.
"Tādu draugu un partneru vidū, kādi Vācijas Federatīvā Republika un ASV ir bijuši gadu desmitiem, šādai valdības vadītāju komunikāciju uzraudzībai nevajadzētu notikt. Tas būtu smags uzticības pārkāpums. Šāda prakse nekavējoties ir jāizbeidz," sacīja Zeiberts.
Merkele, ierodoties ceturtdien Briselē divu dienu samitā, sacīja: "Spiegošana draugu starpā - tā vienkārši nedara."
Merkele pavēstījusi, ka viņai ir divi mobilie tālruņi. Tas lefons, kas ticis izspiegots, netiek izmantots ļoti nozīmīgām sarunām, skaidroja Vācijas kanclere.
Viens no kancleres mobilajiem telefoniem ir šifrēts "Blackberry" telefons, bet otrs - kāds "Nokia" modelis - nav šifrēts. Mobilie tālruņi tiek izmantoti dažādiem mērķiem - viens tiek izmantots sarunām par valdības jautājumiem, bet otrs jautājumos, kas saistīti ar viņas vadīto Kristīgo demokrātu partiju (CDU).
CDU apmaksāto tālruni Merkele izmanto sarunām par partijas jautājumiem, lai apliecinātu, ka šim mērķim netiek izmantoti valdības apmaksātie telefonsakari. Visticamāk, tieši šis tālrunis ticis izspiegots. Visi zvani, kas saistīti ar valdības lietām, tiek veikti, izmantojot šifrēto "Blackberry" telefonu vai šifrētus fiksēto telefonu sakarus, piektdien vēsta laikraksts "Die Welt".
Savukārt, ierodoties ceturtdien Briselē divu dienu samitā, Merkele sacīja: "Spiegošana draugu starpā - tā vienkārši nedara."
Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle saistībā ar apsūdzībām par Merkeles izspiegošanu ceturtdien uz Ārlietu ministriju izsaucis ASV vēstnieku.
Apsūdzības, ka ASV izspiegojušas Merkeli, sākotnēji parādījās žurnāla "Der Spiegel" pētījumā. Kad informāciju bija izvērtējuši Vācijas specdienesti, Berlīnē, pēc visa spriežot, bija radies priekšstats, ka aizdomas ir pietiekamas, lai konfrontētu ASV.
Baltā nama preses sekretārs Džejs Kārnijs trešdien preses konferencē apstiprināja, ka Obamam bijusi telefonsaruna ar Merkeli.
ASV prezidents Vācijas kanclerei sniedzis garantijas, ka "ASV neveic un neveiks [Merkeles saziņas] uzraudzību", preses konferencē sacīja Kārnijs.
Žurnāls "Der Spiegel" jau pievērsis uzmanību tam, ka Baltā nama preses sekretāra paziņojumā tika lietota tagadnes un nākotnes forma. "Bet kā ir ar pagātni? Vai Merkeles telefons pagātnē ir ticis izspiegots vai nē," vaicā žurnāls.
ASV Nacionālās drošības padomes preses sekretāre izdevumam nespēja paskaidrot, vai Obamas garantijas nozīmē, ka ASV kancleri arī pagātnē nav izspiegojušas.
Atsaucoties uz bijušā NSA līdzstrādnieka Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi Vašingtonas attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem.
Nopietns saspīlējums šonedēļ radies Vašingtonas un Berlīnes attiecībās, gaismā nākot faktiem, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Merkeles telefonsarunas.
Vācu žurnāls "Der Spiegel" pirmdien vēstīja, ka ASV specdienesti uzlauzuši arī Filipes Kalderona e-pastu laikā, kad viņš ieņēma Meksikas prezidenta amatu. Uzlauzti arī vairāku Kalderona valdības ministru e-pasti.
Savukārt britu un vācu prese iepriekš ziņoja, ka arī Lielbritānija izspiegojusi savus ES sabiedrotos, ka ASV izlūkdienesti veikuši noklausīšanos ES ēkās Briselē un Vašingtonā un izspiegojuši privātus vācu e-pastus.
Francijas laikraksts "Le Monde" nedēļas nogalē ziņoja, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) mēneša laikā pārtvērusi 70,3 miljonus privātu telefonsarunu, kas izdarītas Francijā.
No Snoudena saņemtie dokumenti dod pamatu uzskatīt, ka NSA izspiegojusi ne tikai cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par saistību ar terorismu, bet arī augstas personas ekonomikas un politikas aprindās, vēstīja "Le Monde".
Britu laikraksts The Guardian" ceturtdien ziņoja, ka ASV specdienesti izspiegojuši 35 pasaules līderu telefonsarunas. Dienests sācis sarunu izspiegošanu pēc tam, kad bija saņēmis līderu telefonnumurus no Baltā nama, Pentagona un Valsts departamenta amatpersonām.
Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle saistībā ar apsūdzībām par Merkeles izspiegošanu ceturtdien uz Ārlietu ministriju izsaucis ASV vēstnieku.
Apsūdzības, ka ASV izspiegojušas Merkeli, sākotnēji parādījās žurnāla "Der Spiegel" pētījumā. Kad informāciju bija izvērtējuši Vācijas specdienesti, Berlīnē, pēc visa spriežot, bija radies priekšstats, ka aizdomas ir pietiekamas, lai konfrontētu ASV.
Baltā nama preses sekretārs Džejs Kārnijs trešdien preses konferencē apstiprināja, ka Obamam bijusi telefonsaruna ar Merkeli.
ASV prezidents Vācijas kanclerei sniedzis garantijas, ka "ASV neveic un neveiks [Merkeles saziņas] uzraudzību", preses konferencē sacīja Kārnijs.
Žurnāls "Der Spiegel" jau pievērsis uzmanību tam, ka Baltā nama preses sekretāra paziņojumā tika lietota tagadnes un nākotnes forma. "Bet kā ir ar pagātni? Vai Merkeles telefons pagātnē ir ticis izspiegots, vai nē," vaicā žurnāls.
ASV Nacionālās drošības padomes preses sekretāre izdevumam nespēja paskaidrot, vai Obamas garantijas nozīmē, ka ASV kancleri arī pagātnē nav izspiegojušas.
Atsaucoties uz bijušā NSA līdzstrādnieka Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi Vašingtonas attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem.
Nopietns saspīlējums šonedēļ radies Vašingtonas un Berlīnes attiecībās, gaismā nākot faktiem, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Merkeles telefonsarunas.
Vācu žurnāls "Der Spiegel" pirmdien vēstīja, ka ASV specdienesti uzlauzuši arī Filipes Kalderona e-pastu laikā, kad viņš ieņēma Meksikas prezidenta amatu. Uzlauzti arī vairāku Kalderona valdības ministru e-pasti.
Savukārt britu un vācu prese iepriekš ziņoja, ka arī Lielbritānija izspiegojusi savus ES sabiedrotos, ka ASV izlūkdienesti veikuši noklausīšanos ES ēkās Briselē un Vašingtonā un izspiegojuši privātus vācu e-pastus.
Francijas laikraksts "Le Monde" nedēļas nogalē ziņoja, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) mēneša laikā pārtvērusi 70,3 miljonus privātu telefonsarunu, kas izdarītas Francijā.
No Snoudena saņemtie dokumenti dod pamatu uzskatīt, ka NSA izspiegojusi ne tikai cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par saistību ar terorismu, bet arī augstas personas ekonomikas un politikas aprindās, vēstīja "Le Monde".
Britu laikraksts The Guardian" ceturtdien ziņoja, ka ASV specdienesti izspiegojuši 35 pasaules līderu telefonsarunas. Dienests sācis sarunu izspiegošanu pēc tam, kad bija saņēmis līderu telefonnumurus no Baltā nama, Pentagona un Valsts departamenta amatpersonām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
