Eiropas Savienības samits, kas 28. un 29.novembrī notiks Viļņā, var kļūt par izšķirošu pavērsienu ES attiecībās ar austrumu kaimiņvalstīm, uzskata Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas piektdien Briselē informēja Eiropas līderus par gatavošanos Viļņas samitam.
ES valstu un valdību vadītāji izvērtējuši Austrumu partnervalstu progresu eirointegrācijas jomā un pārsprieduši, kādi mājasdarbi šīm valstīm jāveic, lai Viļņā varētu parakstīt ES Asociācijas līgumu ar Ukrainu un parafēt šādus līgumus ar Moldovu un Gruziju.
Kā norādījusi Grībauskaite, Viļņas samita rezultāti lielā mērā būs atkarīgi no tā, cik stipru gribu parādīs gan Eiropas Savienība, gan Austrumu partnervalstis.
Viņa atgādinājusi, ka viens no galvenajiem Ukrainas mājasdarbiem ir selektīvā taisnīguma problēmas atrisināšana un apcietinājumā turētās bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko jautājums. Ukrainai jāveic arī vēlēšanu un prokuratūras reformas, jāpieņem būtiski likumdošanas grozījumi tieslietu un korupcijas apkarošanas jomā un jāuzlabo uzņēmējdarbības vide.
"Mēs runājam par vēsturisku savstarpējas satuvināšanās iespēju Eiropai un šīm valstīm. (..) Lai gan konkrēti mājasdarbi vēl palikuši un mēnesis nav ilgs laiks, bet esam dzirdējuši, ka Ukrainas Augstākā rada balsos par vajadzīgajiem likumiem, īpaši Timošenko jautājumā," sacījusi Lietuvas prezidente.
Jau ziņots, ka valdošā Ukrainas Reģionu partija iesniegusi parlamentam likumprojektu, kas paredz iespēju uz laiku atbrīvot ieslodzītos, kuriem nepieciešama ārstēšanās ārvalstīs, tādējādi Timošenko varētu izmantot Vācijas piedāvājumu ārstēties Berlīnē.
Viļņas samitā tiks apspriests arī jautājums par vienkāršotu ES vīzu režīmu Austrumu partnervalstīm.
Grībauskaite norādījusi, ka, tuvojoties samitam, gan ES pašreizējā prezidētājvalsts Lietuva, gan Ukraina, Moldova un citas Austrumu partnervalstis izjūt stipru ārējo spiedienu "no citām kaimiņvalstīm, kuras nav īpaši apmierinātas ar šo procesu", - ar ekonomiskiem draudiem un diskriminatīviem eksporta ierobežojumiem tiek mēģināts apturēt eirointegrācijas procesus un ietekmēt šo valstu izšķiršanos saistīt savu nākotni ar ES.
"Divdesmit pirmajā gadsimtā pat grūti iedomāties, ka var tikt lietoti tik necivilizēti pasākumi tirdzniecības, kiberuzbrukumu, enerģētikas un citās jomās," viņa piebildusi.
Kā uzskata Lietuvas prezidente, tas tikai vēl vairāk stiprinājis ES dalībvalstu pārliecību - lai kas arī notiktu, ir jāpalīdz gan Ukrainai, gan citām valstīm, lai tās varētu pašas brīvi lemt, kurp virzīties un ar ko nākotnē biedroties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
