ASV Nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klepers otrdien paziņojis, ka Savienoto Valstu izlūkdienesti vienmēr centušies noskaidrot ārvalstu līderu nolūkus, taču tā arī nav atklāti atzinis, ka tie būtu izspiegojuši Vācijas kancleri Angelu Merkeli, par ko pēdējās dienās vēsta mediji.
Viņš norādīja, ka citu valstu vadītāju nolūku noskaidrošana sen bijis ASV izlūkdienestu darbības "pamatprincips".
"Tik ilgi, kamēr esmu atradies izlūkošanas nozarē, 50 gadus, vadības nolūki, lai kādā formā tas būtu izteikts, bijis mūsu vāktās un analizētās [informācijas] pamatprincips," uzrunājot Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas locekļus, uzsvēra Klepers. "Priekš mums ir nenovērtējami zināt, no kā valstis vadās, kāda ir to politika, kā tā mūs ietekmēs visā problēmu spektrā."
Saskaņā ar ASV izlūkdienestu bijušā darbinieka Edvarda Snoudena atklātībai nodoto informāciju, ASV Nacionālās drošības pārvalde (NSA) noklausījusies vairāku desmitu ārvalstu līderu, tostarp Merkeles, telefonsarunas.
Šīs ziņas izsaukušas sašutumu gan Vācijā, gan citās Eiropas valstīs. Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai par savu kolēģu izspiegošanu zinājis arī ASV prezidents Baraks Obama.
Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs Maiks Rodžerss vaicāja Kleperam, vai "labākais veids", kā uzzināt ārvalstu līderu nolūkus, būtu kādā veidā mēģināt tiem pietuvoties vai arī "faktiski tikt klāt ārvalstu līderu saziņai"?.
Uz to nacionālās izlūkošanas direktors atbildēja: "Jā, tā būtu."
Savukārt uz jautājumu, vai arī ASV sabiedrotie izspiego Savienoto Valstu līderus, Klepers atbildēja: "Protams."
Tikmēr Pārstāvu palātas loceklis Ādams Šifts norādīja, ka izlūkdienestu pienākums ir ziņot Kongresa abu palātu izlūkošanas komitejām par jebkurām "nozīmīgām" darbībām, tostarp par ārvalstu līderu izsekošanu.
Taču Klepers tam nepiekrita, norādot, ka izlūkdienesti darbojas saskaņā ar likumu, kas paredz, ka kongresmeņi jāinformē par izlūkdienestu darbības galvenajām prioritātēm, neatklājot konkrētos iegūtās informācijas avotus.
Gan Klepers, gan ASV Nacionālās drošības aģentūras (NSA) vadītājs ģenerālis Keits Aleksandrs, sniedzot liecības Kongresā, uzsvēra, ka mediji ir pārpratuši informāciju, kuru atklātībai nodevis Snoudens.
"Žurnālistu apgalvojumi Francijā, Spānijā, Itālijā, ka NSA apkopojusi desmitiem miljoniem zvanu ir pilnīgi nepatiesa," Pārstāvju palātas izlūkošanas komitejai uzsvēra Aleksandrs.
"Lai būtu pilnīgi skaidrs, tā nav informācija, ko mēs ievācam par Eiropas pilsoņiem," viņš piebilda.
Aleksandrs skaidroja, ka žurnālisti ir pārpratuši datus, kurus ieguvuši par spiegošanas operācijām.
"Viņi kā pierādījumus uzrāda interneta instrumenta rezultāta ekrāna uzņēmumus, kas tiek izmantoti datu pārvaldības mērķiem, bet nedz viņi, nedz persona, kas nozaga slepenos datus, nesaprata, uz ko viņi skatās," norādīja Aleksandrs.
Arī Senāta Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja Diāna Feinšteina apgalvoja, ka mediju sniegtā informācija ir nepatiesa.
"Savienotās Valstis neievāca [datus] par Franciju un Vāciju. Tā bija Francija un Vācija (..). Un tam nav nekāda sakara ar viņu pilsoņiem, tam ir sakars ar [informācijas] ievākšanu NATO kara zonās, piemēram, Afganistānā," norādīja Feinšteina.
Tajā pašā laikā laikraksts "The Wall Street Journal" dažas stundas iepriekš pavēstīja, ka Francijas un Spānijas izlūkdienesti veikuši elektronisku spiegošanu ārpus savas valsts robežām, bieži vien kara zonās, un pēc tam nodevušas šo informāciju NSA.
Ja tas izrādītos tiesa, Eiropas valdībām varētu nākties piedzīvot dažu labu apkaunojošu mirkli, ņemot vērā to sacelto sašutumu par ASV spiegošanas aktivitātēm.
Eiropas izlūkdienesti to vēl nav komentējuši.
Tikmēr kāda augsta ranga amerikāņu amatpersona atklāja, ka Obama apsver iespēju aizliegt ASV izlūkdienestiem noklausīties sabiedroto līderu telefonsarunas, bet lēmums vēl neesot pieņemts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
