Pēc Krievijas mediju ziņām, viņš arī kritizējis Lietuvu par Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas direktīvas Trešās paketes īstenošanas metodēm un paziņojis, ka Lietuvai jāizpilda visi Krievijas patērētāju aizsardzības dienesta "Rospotrebnadzor" ekspertu delegācijas norādījumi attiecībā uz piena kvalitāti un drošību, lai tiktu atcelti Lietuvai noteiktie piena produktu importa ierobežojumi.
Lietuvas un Krievijas premjeru preses dienestu un abu valstu mediju interpretācijā viņu telefonsarunas raksturojums jūtami atšķiras.
Jau ziņots, ka 14.oktobrī Viļņas apriņķa administratīvā tiesa, izskatot Lietuvas Radio un televīzijas komisijas (LRTK) prasību, uz trim mēnešiem būtiski ierobežoja Baltijas valstīs raidošā PBK darbību Lietuvā, apturot Krievijā un citur ārpus Eiropas Savienības tapušo PBK pārraižu translēšanu. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar oktobra sākumā šajā kanālā rādīto skandalozo pārraidi "Cilvēks un likums", kurā tika pausta aizskaroša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada janvāra traģiskajiem notikumiem.
Medvedevs sarunā paziņojis, ka lēmums attiecībā uz PBK, kas translē Krievijas televīzijas Pirmā kanāla programmas, neatbilst starptautiskajiem standartiem, tostarp arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) standartiem mediju brīvības jomā. Pēc Butkeviča teiktā, šis jautājums pieminēts garāmejot, kad viņš sarunas nobeigumā vaicājis krievu kolēģim, vai viņam esot kādi jautājumi.
Krievijas mediji norāda, ka Medvedevs arī kritizējis Lietuvas metodes ES Enerģētikas direktīvas Trešās paketes īstenošanā, paužot viedokli, ka tās aizskar Krievijas investoru intereses, pārkāpj starpvaldību vienošanos par investīciju aizsardzību un ir pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem.
Tiesa gan, šopavasar Butkevičs pēc vizītes Sanktpēterburgā publiski izteicās, ka Krievija vairs neapstrīd Lietuvas tiesības pildīt minētās Trešās paketes prasības, kam jānodrošina, ka gāzes resursi un cauruļvadi neatrodas vienās un tajās pašās rokās. Vasarā Lietuva sadalīja gāzes kompāniju "Lietuvos dujos", kurā Krievijas koncernam "Gazprom" pieder 37,1% akciju.
Krievijas premjers arī uzsvēris, ka Lietuvai jāizpilda visas prasības, ko tai izvirzījusi Krievijas patērētāju aizsardzības dienesta "Rospotrebnadzor" inspektoru delegācija, kas pagājušajā nedēļā strādāja Lietuvā. Dienu iepriekš Lietuvas amatpersonas norādīja, ka delegācija sīki iepazinusies ar Lietuvas piena produktu kvalitātes kontroles sistēmu. Inspektoriem arī parādīts, ka Lietuvas piena produkti nesatur veselībai kaitīgos ftalātus, viņiem par redzēto radies labs iespaids, un tas ļauj cerēt, ka Lietuva var cerēt uz drīzu ierobežojumu atcelšanu.
Lietuvas premjera preses dienests savukārt ziņo, ka Medvedevs minētajā telefonsarunā Butkevičam izteicis gatavību risināt dialogu par visām problēmām, kas rūp Lietuvai.
Butkevičs uzdevis kolēģim jautājumu par piena produkcijas importa ierobežojumiem, norādot, ka Krievijas inspektoru delegācija Lietuvā saņēmusi atbildes uz saviem jautājumiem. "Vizītes laikā eksperti no Krievijas tika sīki iepazīstināti ar Lietuvas valsts pārtikas kontroles sistēmu, viņi apmeklēja lielākās laboratorijas, kur tiek veiktas pārtikas preču analīzes, kā arī pašu izraudzītos piena pārstrādes uzņēmumus. Pēc šīs vizītes Valsts pārtikas un veterinārijas dienests nosūtīja oficiālu atbildi uz ekspertu jautājumiem," viņš norādījis.
Kā savukārt paziņojis Krievijas valdības vadītājs, visas problēmas esot iespējams atrisināt tāpat, kā atrisināts jautājums par muitas pārbaudēm, bet attiecībā uz piena produktiem jautājumu izšķiršot speciālisti un varēšot atkal atgriezties pie ierastās prakses, ziņo Butkeviča preses dienests.
Jau ziņots, ka no 7.oktobra Krievija noteikusi daļēju Lietuvas piena produktu ievešanas aizliegumu, skaidrojot to ar produkcijas neatbilstību Krievijas noteiktajiem mikrobioloģiskajiem un sanitāri ķīmiskajiem rādītājiem. Saskaņā ar neoficiālām ziņām Maskava vienlaikus pastiprinājusi kontroli arī pār gaļas un zivju importu no šīs valsts.
Savukārt septembrī Krievija sāka detalizēti pārbaudīt kravas, kuru sūtītājvalsts ir Lietuva, sagādājot finansiālus zaudējumus Lietuvas kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus par savu rīcību. Tiesa, no 10.oktobra saskaņā ar prezidenta Vladimira Putina rīkojumu kravu pārbaudes gan atkal notiek parastajā režīmā.
Analītiķi uzskata, ka Krievijas spiedienam pret Lietuvu ir politiski iemesli - Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES), ES Austrumu partnerības programma un novembrī Viļņā gaidāmais ES samits, kurā varētu tikt parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu.
Septembra vidū Lietuva informēja par situāciju atbildīgās ES institūcijas un izteica cerību, ka Eiropas Komisija (EK) aicinās Maskavu pildīt savas starptautiskās saistības. Drīz pēc tam tika ziņots, ka EK vērsusies pie Krievijas, paužot satraukumu par ierobežojumiem, kas vērsti pret Lietuvu. Šomēnes Krievijas rīcība pret Lietuvu tika apspriesta gan Eiropas Parlamentā (EP), gan saskaņā ar EK ierosmi arī PTO Preču tirdzniecības padomes sēdē. Vienlaikus drīz pēc piena importa ierobežojumu noteikšanas Maskavu apmeklēja premjera padomnieka Antana Vinkus vadīta Lietuvas delegācija.
Trešdien notikušajā telefonsarunā ar Medvedevu Butkevičs arī norādījis, ka būtu jāatsāk Lietuvas un Krievijas starpvaldību komisijas darbs, lai labāk risinātu divpusējos jautājumus un atrastu abām pusēm pieņemamus risinājumus dažādās jomās.
Viņš informējis Krievijas premjeru par Lietuvas rūpnieku konfederācijas vienošanos ar kolēģiem no Krievijas nākamgad organizēt pirmo Lietuvas un Krievijas ekonomikas forumu. Medvedevs atbildējis, ka tam labi jāsagatavojas un šai nolūkā krietni jāpastrādā abu pušu speciālistiem.