Aģentūra atsaucas uz Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) sagatavotu, bet vēl nepubliskotu dokumentu. Savukārt aģentūrai AP šo faktu apstiprinājusi kāda amatpersona, kas vēlējusies palikt anonīma, jo OPCW vēl nav nākusi klajā ar oficiālu paziņojumu.
Informācija izskan dienu pirms pirmā novembra, kas saskaņā ar panākto vienošanos par Damaskas ķīmiskā bruņojuma iznīcināšanu ir beigu termiņš ražošanas un sagatavošanas ekipējuma iznīcināšanai.
Tas nozīmē, ka Sīrijai vairs nav iespējas ražot jaunus ķīmiskos ieročus, tomēr joprojām ir jāiznīcina aptuveni 1000 tonnu Sīrijas rīcībā esošo ķīmisko kaujas vielu. Šis sarežģītais uzdevums ir jāpaveic līdz 2014. gada vidum.
OPCW inspektori, kas uzrauga ekipējuma iznīcināšanu, iepriekš šonedēļ ziņoja, ka ir pabeiguši savu darbu 21 no pavisam 23 deklarētajiem objektiem, bet divās vietās nav varējuši iekļūt drošības apsvērumu dēļ. Tomēr ekipējums no šiem objektiem nu pārvietots uz citurieni, kur inspektori varēja piekļūt, ziņo "Reuters".
Vēstīts, ka Krievijas un ASV panāktā vienošanās par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu vismaz uz laiku ir novērsusi ASV solīto militāro triecienu Sīrijai, lai sodītu režīmu par 21. augustā notikušu ķīmisko uzbrukumu, kurā Vašingtona apsūdz oficiālo Damasku, kas savu vainu kategoriski noliedz.
Šī ir pirmā reize, kad Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijai (OPCW) lūgts iznīcināt valsts ķīmisko ieroču arsenālu kara laikā. Inspektorus sagaida biedējošs uzbrukums, paredz korespondenti.
ANO ekspertu ziņojums liecina, ka 21. augusta uzbrukumā pie Damaskas izmantots zarīns, kas šauts ar zeme - zeme raķetēm. ASV dati liecina, ka minētajā uzbrukumā bojā ir gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Francija un ASV uzskata, ka ANO ziņojums, kurš gan nenosaka uzbrukumā vainojamo pusi, skaidri norāda uz Sīrijas režīma atbildību.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi