"Steadfast Jazz 2013", kas būs 20 gadu laikā svarīgākās NATO mācības, piedalīsies aptuveni 6000 karavīru, 350 transportlīdzekļu, 60 lidaparātu, 12 kuģu un zemūdene no vairākām alianses dalībvalstīm. Mācības notiks no otrā līdz devītajam novembrim.
Latvijas Ādažu bāzē un citu Alianses dalībvalstu štābos norisināsies komandvadības mācības, bet poligonā Polijā daudznacionālie spēki piedalīsies lauka vingrinājumā. Mācību mērķis ir pārliecināties, ka NRF ir "spējīgi risināt jebkuru situāciju jebkuros apstākļos", liecina oficiālā informācija.
Vienlaicīgi Baltijas valstīs notiks štāba mācības "Baltic Host 2013", kurās šogad vadošā valsts ir Latvija. To mērķis ir uzlabot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militāro un civilo iestāžu sadarbību, lai nodrošinātu veiksmīgu sabiedroto spēku uzņemšanu.
Sagadīšanās vai NATO "atmošanās"?
"Steadfast Jazz 2013", kas ir daļa no virknes iepriekš notikušām mācībām, ir pirmā reize kopš Aukstā kara beigām, kad NATO spēki vingrināsies savu dalībvalstu teritorijas aizsardzībai, kas reiz bija alianses galvenais uzdevums, ko tagad "daudzi uzskata par lieku", kā norāda žurnālists Edvards Lūkass.
Saskaņā ar oficiālo versiju mācības paredzētas NRF un to vadības pārbaudei, lai tie būtu gatavi doties uz jebkuru vietu un reaģēt uz jebkādu situāciju. Šāds scenārijs atbilstu izmēra un ģeogrāfiskā novietojuma dēļ visvairāk ievainojamo NATO dalībnieču - Baltijas valstu aizsardzībai, Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) interneta vietnē skaidro pazīstamais Centrālās un Austrumeiropas politikas speciālists, laikraksta "The Economist" apskatnieks Lūkass.
Tomēr alianses amatpersonas uzsver, ka mācībām ir "iedomāts" scenārijs ar "iedomātu" ienaidnieku no "iedomātas" valsts. Mācības nav vērstas ne pret vienu un tām ir tikai aizsardzības raksturs, to portālam "Delfi" apstiprina arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš gan atzīst, ka šādas mācības notiks arvien biežāk un NATO arvien lielāku uzmanību sāk pievērst saviem tradicionālajiem uzdevumiem, tostarp kolektīvās drošības stiprināšanai.
Šādā skatījumā tā ir tikai sagadīšanās, ka reizē ar "Steadfast Jazz 2013" notiek arī "Baltic Host", kurās Latvija, Lietuva un Igaunija trenē spēju uzņemt draudzīgus spēkus. Tāpat tā ir tikai sagadīšanās, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienīgās NATO dalībvalsti, kuru drošībai ir tieši draudi. "Un tā ir sagadīšanās, ka mācībās ar lielāko kontingentu piedalās Polija, kas saskaņā ar slepeno ārkārtas rīcības plānu "Eagle Guardian" ieņem galveno lomu Baltijas valstu spēku pastiprināšanā un aizstāvēšanā krīzes gadījumā," raksta Lūkass.
Oficiāli mācībām arī nav nekāda sakara ar 2009. gada Krievijas kara spēlēm "Zapad" un "Ladoga", kurās Kremļa spēki iestudēja atbildi Polijas atbalstītam "Lietuvas nacionālistu" uzbrukumam. Scenārijā ietilpa Baltijas valstu izolēšana, iekarošana un okupēšanu, bet visam noslēgumā atsevišķās stratēģisko raķešu spēku mācībās nosacītais kodoluzbrukuma mērķis bija Varšava, atgādina žurnālists.
Septembrī Krievijā un Baltkrievijā notika "Zapad 2013" manevri, kuros oficiāli izspēlēta cīņa pret Baltkrievijā iekļuvušiem teroristiskiem un nelikumīgiem bruņotiem grupējumiem, tomēr eksperti tajos saskatīja inscenētu uzbrukumu Baltijas valstīm. Bažas par mācību raksturu un spēku samēru Baltijas jūras reģionā pauda Pabriks un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers.
Jāņem vērā, ka "Steadfast Jazz 2013" bija ieplānotas vēl pirms "Zapad 2013", tāpēc NATO manevrus "nevajadzētu skaidrot Krievijas un Baltkrievijas mācību kontekstā", portālam "Delfi" skaidro Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis. Viņš arī uzsver, ka NATO diez vai ir ieinteresēta atgriezties pie Aukstā kara laka bruņošanās sacensības, bet Maskavas spēka demonstrējumi vairāk saistāmi ar uzmanības novēršanu no Krievijas iekšējām problēmām un demokrātijas ierobežošanas, kas arvien aktīvāka kļūst kopš Vladimira Putina atgriešanās prezidenta krēslā.
NATO vingrinājuma saistību ar Krievijas 2009. un nesenajiem 2013. gada manevriem kategoriski noliedz arī Pabriks.
Krietni mazāk noraidošs pret NATO mācībām kā atbildi Krievijas aktivitātēm ir Lūkass, kurš "Zapad 2009" raksturo kā "modinātājzvanu NATO". "Tas sagrāva lielu daļu Aliansē vēl atlikušā optimisma par draudzīgajām pēcpadomju perioda attiecībām ar Krieviju. Būtu pārspīlēti teikt, ka šī gada "Steadfast Jazz" ir atbilde Krievijas 2009. gada ieroču žvadzināšanai. Bet ir skaidrs, ka "Steadfast Jazz" nekad nenotiktu bez tām," CEPA vietnē raksta žurnālists.
Bez "Zapad 2009" Neviens neuzskatītu par vajadzīgu pārbaudīt gatavību reaģēt uz potenciālu teritoriālu agresiju. Pat mieru mīlošākās NATO valstis vairs nevar iebilst tam, ka jaunajām dalībvalstīm ir nepieciešama aizsardzība un ka Krievijas draudi eksistē, skaidro Lūkass.
Viņš nav vienīgais eksperts, kas atklāti runā par Maskavas draudiem. ""Steadfast Jazz" ir plānotas, lai nomierinātu jaunās NATO dalībvalstis un atturētu Kremli no pārgalvīgām idejām," portālam "EU Observer" pastāstīja Eiropas Savienības (ES) drošības jautājumu domnīcas - Eiropas Aizsardzības aģentūras bijušais vadītājs Niks Vitnijs.
"Dažas valstis" joprojām uzskata, ka Krievija tām rada draudus, viņš skaidro. "Viņas izjūt Krievijas politisko un ekonomisko spiedienu. Ir bijusi neliela ieroču žvadzināšana: Putina arvien paranoidālākās runas, viņa jaunā pārapbruņošanās programma. Tāpēc tām vajag no jauna saņemt garantijas, viņām vajag, lai NATO sāk runāt spēcīgā ķermeņa valodā," analizē Vitnijs.
Ukrainas ceļš prom no Maskavas skavām
Simboliski, ka lauka mācībās Polijā piedalīsies arī 100 Ukrainas karavīru. Valsts, kura novembra beigās samitā Viļņā varētu parakstīt asociācijas līgumu ar ES, tādā veidā sagraujot Krievijas plānus par bijušās PSRS republikas dalību Vladimira Putina iecerētajā Eirāzijas Savienībā, sadarbojas ar NATO, lai gan Vācija 2008. gadā bloķēja Kijevas plānus pievienoties aliansei.
Ukrainas militāristi kopā ar NATO spēkiem piedalās operācijās Afganistānā, Indijas okeānā, Vidusjūrā un Kosovā, norāda portāls "EU Observer". Tāpat Kijeva kādu dienu cer pievienoties ES, kas nesaskan ar Maskavas plāniem.
Ukrainas iespējamā pievienošanās ES asociācijas līgumam jau ir pamatīgi saniknojusi Krievijas līderus. Augustā Krievija noteica nedēļu garu Ukrainas kravu pārvadātāju blokādi, bet septembrī sankcijas tika vērstas arī pret Lietuvas (kura pašlaik prezidē ES) autopārvadātājiem un piena produktiem. Krievija arī piedraudēja, ka līguma parakstīšanas gadījumā ieviesīs tādus tirdzniecības tarifus, ka Ukrainā iestāsies "maksātnespēja", atgādina "EU Observer".
Ņemot vērā, ka NATO un ES ir divas dažādas organizācijas, tieša mācību ietekme uz partnerības samitu Viļņā diez vai būs novērojam, paredz Cepurītis. Par to pārliecināts arī Latvijas aizsardzības ministrs. ""Steadfast Jazz " mācībām nav nekādas ietekmes uz plānoto ES Austrumu partnerības samitu Viļņā," skan lakoniska atbilde.
Tikmēr Ukrainas piedalīšanās mācībās varētu sekmēt pašas Kijevas ciešāku sadarbību ar NATO un ilgtermiņa perspektīvā arī potenciālu iestāšanos Aliansē, norāda Cepurītis. Savukārt Maskavai Kijevas iesaistīšanās manevros varētu nepatikt.
"Krievija Ukrainas jūras kājnieku dalību mācībās noteikti uztvers kā vienu no Ukrainas nedraudzīgajiem soļiem un NATO mēģinājumiem izplesties Krievijas tiešajā pierobežā jeb valstīs, kuras Krievija joprojām uzskata par savu interešu zonu," skaidro pētnieks.
NATO ir "pie labas veselības"
Viena no svarīgākajām "Steadfast Jazz 2013" sūtītajām vēstīm ir tā, ka ASV joprojām domā par Eiropas drošību, uzskata Lūkass. Par spīti ASV neveiksmēm Afganistānā un Irākā, aizsardzības budžeta sarukšanai un citām likstām, mācības norāda, ka alianses pamats tik un tā ir stingrs, raksta žurnālists.
Pateicoties ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijai jaunajām dalībvalstīm ir ārkārtas rīcības plāni un tie tiek izmēģināti, bet "Steadfast Jazz 2013" ir zīme, ka par spīti bažām alianse ir "pie labas veselības", uzsver Lūkass.
Nopietnas problēmas rada Maskava, kas NATO uzskata par agresīvu aliansi ar sazvērnieciskiem plāniem ielenkt Krieviju un mazināt tās ietekmi. Kremlis skaidri saglabā vēlmi iejaukties kaimiņvalstu lietās gan ar politiskiem, ekonomiskiem un psiholoģiskiem līdzekļiem, gan ieroču žvadzināšanu, ir pārliecināts eksperts. Sevišķi negatīvi šī ietekme iedarbojas uz Baltiju, kur Maskavas politika grauj vietējo krievvalodīgo tēlu, padarot tos par "piekto kolonnu", kā arī radot citām valstīm priekšstatu par Baltiju kā "problēmu" un Rietumu pasaulē līdz galam neintegrētu reģionu, norāda pazīstamais žurnālists.
"Steadfast Jazz 2013" norāda uz šīm no Krievijas izrietošajām problēmām un arī palīdz tās mazināt. "Tās parāda, ka NATO ir īsta un ka Baltijas valstis ir īstas dalībnieces, kuru dēļ sabiedrotie ir gatavi nest īstus upurus. Tā ir viscaur noderīga ziņa," CEPA vietnē raksta eksperts.
Mācības ir arī laba zīme Zviedrijai un Somijai, kuras saprot, ka viņu drošība sākas pie Baltijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Katrs drauds Baltijai ir drauds visai Eiropai, bet sevišķi tuvākajiem kaimiņiem, akcentē Lūkass.
Ieguldījums kolektīvajā drošībā un reģiona "smagsvars"
"Steadfast Jazz 2013" iesaistītās valstis un to nosūtītais karavīru skaits dod mājienu par konkrēto alianses dalībnieču gatavību vajadzības gadījumā nosūtīt savus spēkus palīgā Polijai un Baltijai, uzskata Vitnijs.
Ar lielāko karavīru skaitu (1500) lauka vingrinājumā piedalīsies Polija, kuras lomu Baltijas aizsardzībā jau ilustrēja Lūkass. Igaunija uz Polijas poligonu nosūtīs 200, bet Lietuva 150 karavīrus, tikmēr Latvija 33. Tādas Eiropas vadošās militārās valstis kā Francija un Lielbritānija iesaistās ar 300 karavīriem katra. Itālija sūta 250 vīru, Nīderlande 200, Vācija tikai 75, bet Spānija nevienu. NATO lielākā dalībvalsts ASV mācībās iesaista 200 cilvēku, bet lielā Turcija vienu.
Latvija uz lauka vingrinājumu sūta salīdzinoši mazu karavīru skaits, jo pie sevis uzņem mācību komandvadības elementu, turklāt paralēli notiek arī Baltijas valstu mācības "Baltic Host", kurās šogad Latvija ir vadošā valsts, skaidro Pabriks. Abu mācību nodrošināšanā ir ieguldīti nozīmīgi infrastruktūras resursi un iesaistīti vairāk nekā 500 cilvēki, kas ietekmē iespēju nosūtīt personālu uz Poliju, portālam "Delfi" skaidro ministrs.
Dalībvalstu iesaistīto karavīru un tehnikas skaits ir atkarīgs arī no spēkiem, ko konkrētā valsts uz 12 mēnešu periodu atvēlējusi NRF, skaidro Aizsardzības ministrija. Plānošana notiek NATO konsultējoties ar dalībvalstīm, izvērtējot vajadzības un valstu iespējas deleģēt savas vienības dežūrai reaģēšanas spēkos.
Tikmēr Polijā daudzi uztraucas, ka valsts pārāk lielus resursus velta Baltijas aizsardzībai, kad tai jārūpējas pašai par savu drošību, norāda Lūkass. Šādas bažas vēl vairāk stiprina Varšavas un Viļņas nesaskaņas, kā arī Latvijas un Lietuvas zemie aizsardzībai veltītie tēriņi. No Baltijas valstīm NATO pieprasītos divus procentus no iekšzemes kopprodukta izpilda tikai Igaunija, uzsver Lūkass.
"Nespēja pildīt savas saistības politiski ietekmēs Latvijas nozīmi un uzticamību Aliansē, kā arī negatīvi atsauksies uz Nacionālo bruņoto spēku attīstību ilgtermiņā," paredz Latvijas aizsardzības ministrs. Palielināt aizsardzības budžetu līdz nepieciešamajiem diviem procentiem pašreizējā nepilna procenta vietā Latvija ir apņēmusies līdz 2020. gadam.
"NATO iesaiste Latvijas drošības stiprināšanā ir cieši saistīta ar mūsu pašu ieguldījumiem savā aizsardzībā," norāda Cepurītis. Nodrošināt budžeta saistību izpildi pret NATO būtu jābūt Latvijas primārajam uzdevumam, kas apliecinātu valsts vēlmi un gatavību īstenot savu aizsardzību un dot ieguldījumu kopējās drošības uzlabošanā, piebilst politikas pētnieks.
"Steadfast Jazz 2013" uzsver Polijas kā reģiona "smagsvara" lomu. Tās stratēģiskajiem apsvērumiem būtu jāpārvar nesaskaņas ar kaimiņiem, bet jebkurš mēģinājums "iedzīt ķīli starp Poliju un tās mazākajiem kaimiņiem neizdosies", pārliecību par manevru pozitīvo vēstījumu pauž Lūkass.
"Latvijas kontekstā šīs mācības vislielāko pienesumu sniedz tieši mūsu bruņotajiem spēkiem, kuriem ir iespējams gūt pieredzi, kā arī demonstrēt savu gatavību un spējas," uzskata Cepurītis. Bez tam mācību norisi Latvijas teritorijā var uzskatīt kā Alianses apliecinājumu, ka tā darbojas visu dalībvalstu interesēs un ka arī Baltija nav aizmirsta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
