Lietuvas augstākās amatpersonas gatavojas pastiprinātiem informatīvajiem uzbrukumiem  (29)

Informāciju par iespējamajiem uzbrukumiem vēlāk žurnālistiem apliecinājis arī Valsts drošības departamenta ģenerāldirektors Ģedimins Grina, gan norādot, ka tas var attiekties ne tikai uz prezidenti, bet uz jebkuru augstu amatpersonu, vēsta "Delfi.lt".

Savukārt premjerministrs Aļģirds Butkevičs un Seima spīkere Loreta Graužiniene sākotnēji vairījušies šo ziņu komentēt, bet vēlāk paziņojuši, ka atbildīgajiem dienestiem būtu jānoskaidro, kā šī slepenā informācija nonākusi medijos, norāda "15min.lt".

Grina pieļāvis, ka uzbrukumi varētu būt gan saistībā ar Lietuvas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES), gan nolūkā kompromitēt kādu personiski. "Uzbrukumi ne tikai būs, tie jau notiek un saskaņā ar mūsu analizētajiem datiem var pastiprināties. Par mērķi var kļūt jebkurš. (..) Gan premjers, gan visi," viņš sacījis, atbildot uz jautājumu, vai šādi uzbrukumi varētu tikt vērsti pret prezidenti.

Pēc viņa teiktā, uzziņas par draudiem, kas saistīti ar Lietuvas prezidentūru Eiropas Savienībā, VDD raksta pastāvīgi. "Mēs gribam, lai prezidentūra norisinātos sekmīgi, bet pastāv citi spēki, kas, iespējams, to ne pārāk vēlas. (..) Tuvojas zināmi notikumi, teiksim, Viļņas samits, un parasti pirms šādiem notikumiem situāciju tiek mēģināts eskalēt," atzinis Grina.

Jautāts, vai ir iespējamas provokācijas no Krievijas, VDD vadītājs vairījies nosaukt konkrētas valstis, bet piebildis, ka "visi paši lieliski saprot".

Grina arī norādījis, ka šāda veida informatīvi uzbrukumi ar mediju starpniecību tiek veikti gan Lietuvā, gan citās valstīs un lielākoties izpaužas kā jebkādu valsts vadības lēmumu kritika. "Tā ir standartpropaganda, es pat teiktu - demagoģija."

Kā bija norādīts medijos publicētajā ziņu aģentūras BNS informācijā, VDD brīdinājusi Lietuvas augstākās amatpersonas, Seima Nacionālās drošības un aizsardzības un Ārlietu komitejas, ka Krievija rīko jaunus aktīvus informatīvus uzbrukumus un tuvākajā laikā var tikt izplatīta dezinformācija par prezidenti Grībauskaiti un citām augstām amatpersonām.

Ziņojumā teikts, ka šāda Krievijas speciālo dienestu darbība saistīta ar to, ka Kremlis nav apmierināts ar Lietuvas ārpolitiku un enerģētikas politiku, kā arī ES prezidentūras mērķiem, īpaši Austrumu partnerības programmu. Dokumentā arī norādīts, ka soļi pret Lietuvu tiek plānoti un koordinēti Krievijas prezidenta administrācijā.

Proti, Krievijas prezidenta administrācijas Reģionu un ārējo kultūras sakaru departamenta Baltijas valstu nodaļa plāno izplatīt informāciju, kas varētu diskreditēt Lietuvas prezidenti, it kā atrodot Krievijas arhīvos jaunus datus par viņas biogrāfiju. Krievijas speciālajiem dienestiem esot uzdots aktīvi meklēt arhīvu materiālus, kas varētu kaut kādā veidā kompromitēt augstas amatpersonas valstīs, kuras reiz bijušas Padomju Savienības sastāvā, lai mēģinātu tās ietekmēt.

Premjers vēlāk atzinis, ka ir iepazinies ar šo slepeno informāciju, bet nav tiesīgs to atklāt. Viņš aicinājis "nedramatizēt situāciju un nespekulēt ar VDD datiem" un solījis, ka centīsies panākt, lai tiktu noskaidrots, kas nopludinājis informāciju.

"Es gribētu aicināt ar visām kaimiņvalstīm uzturēt labas ekonomiskās un diplomātiskās attiecības, kā to dara citas valstis. (..) Es ieteiktu pievērst tam mazāk uzmanības, izturēties solīdi un ar cieņu, tad arī visi tā izturēsies pret mums," izteicies Butkevičs.

Savukārt Seima nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks ziņu aģentūrai ELTA izteicis izbrīnu, ka informācija par iespējamajiem informatīvajiem uzbrukumiem no VDD vispirms nonākusi medijos. Pēc viņa teiktā, šādi ziņojumi par iespējamajiem riskiem tiek saņemti bieži, īpaši Lietuvas ES prezidentūras laikā, un šis ne ar ko īpaši neizceļoties, izņemot "pasniegšanas formu", proti, to, ka nonācis žurnālistu rīcībā.

Paulausks uzskata, ka pēdējā laikā jau notikuši šādi uzbrukumi. Viņš pieminējis oktobra sākumā "Pirmajā Baltijas kanālā" rādīto skandalozo pārraidi "Cilvēks un likums", kurā tika pausta aizskaroša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada janvāra traģiskajiem notikumiem, kā arī nesenās Baltkrievijas un Krievijas kopīgās militārās mācības "Zapad" pie Lietuvas robežām.

ELTA savukārt atgādina neseno skandālu ap Lietuvas diplomātu telefonsarunu satura nopludināšanu un maijā notikušo kiberuzbrukumu portālam "Delfi.lt".

Kā ziņots, prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā Bīriņu pilī atzina, ka Austrumu partnerības valstis un Lietuva šobrīd pieredz bezprecedenta spiedienu - tirdzniecības karu, informācijas un propagandas uzbrukumu. "21.gadsimtā nekas tāds līdz šim nav bijis piedzīvots, un mēs to nevarējām paredzēt. Taču tas stiprina mūsu pārliecību, ka esam uz pareizā ceļa un ka turpināsim iesākto," viņa sacīja.

Gan Latvijas, gan Igaunijas prezidents pauda Lietuvai atbalstu. "Lietuva tiek pakļauta spiedienam tikai tāpēc, ka pilda savus pienākumus saistībā ar Austrumu partnerības valstīm. Šāda veida tirdzniecības spiediens mums nav pieņemams," uzsvēra Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.