Oktobra revolūcijas 24. gadadienai veltītā parāde notika 1941. gada septītajā novembrī, kad plosījās Otrais pasaules karš un frontes līnija atradās dažu desmitu kilometru attālumā no Maskavas. Daudzas vienības pēc parādes uzreiz taisnā ceļā devušās uz kaujas lauku.
Seno diktatora Josifa Staļina vadītās PSRS notikumu uzsvēršanai ir arī politisks konteksts. Prezidenta Vladimira Putina Krievijai ir nepieciešami varas un nacionālā spēka simboli, kas palīdz legalizēt jauno autoritāro politisko kārtību, tāpēc mūsdienās vērojama Staļina nopelnu uzsvēršana, šogad veidotā ziņojumā pauž Kārnegī fonda pētnieks Ļevs Gudkovs.
"Staļins, despotiskais, par masu asinsizliešanu atbildīgais līderis, bet tai pat laikā joprojām saistīts ar kara laiku uzvaru un nacionālo vienotību, der kā simbols, kas pastiprina pašreizējo politisko ideoloģiju," ziņojumā Gudkova rakstīto citē "The Washington Post".
Bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) virsnieks Putins ir izvairījies no publiskas Staļina slavēšanas vai kritizēšanas, bet viņš ir atjaunojis padomju laika simbolus un koncentrējas uz padomju ēras sasniegumiem, nevis staļinisma noziegumiem. Kremļa kritiķi mēģinājumus spodrināt Staļina tēlu uzskata par daļu no Putina īstenotās demokrātijas graušanas, skaidro "The Washington Post".
Vēl skarbāka spriedumos ir Kārnegī centra Maksavas darbiniece Marija Lipmana, kura norāda, ka pašreizējā Krievijas politiskā sistēma ir balstīta uz tiem pašiem pamatiem, kā Staļina laikā - "centralizēta vara, kas balstās uz drošības iestādēm un pakļāvīgiem iedzīvotājiem", raksta "The Japan Times".
Par Staļina popularitātes "atdzimšanu" mūsdienu Krievijā var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
