Eiropa piemin Pirmā pasaules kara beigu gadadienu  (2)

Pirmais pasaules karš izdzēsa vismaz 20 miljonu karavīru un civiliedzīvotāju dzīvības.

Lielbritānijā kara beigu gadadiena pirmdien pieminēta skolās, baznīcās un militārajās bāzēs ar divu minūšu klusuma brīdi tieši plkst.11, kad 1918.gada 11.novembrī stājās spēkā pamiera vienošanās, pieliekot punktu vairāk nekā četrus gadus ilgajam karam.

Londonas Trafalgaras laukumā uz mirkli tika apturēta satiksmes plūsma un klusuma brīdī, pieminot karā bojāgājušos, vienojās tūkstošiem cilvēku.

Piemiņas pasākumi aizvadīti arī Francijā. Tieši Francijā, kā arī Beļģijā tika izcīnīts vairums Pirmā pasaules kara kauju.

Beļģijas karalis Filips pirmdien Pirmā pasaules kara beigu gadadienu Briselē pieminēja pie Nezināmā karavīra kapa, godinot abu pasaules karu un citu konfliktu upurus.

Neskatoties uz to, ka Pirmajam pasaules karam sekojuši daudzi konflikti, vienpadsmitā mēneša vienpadsmitās dienas vienpadsmitā stunda, kad tika parakstīts Kompjenas pamiers, kurš pārtrauca karadarbību Pirmā pasaules kara frontēs, kļuvusi par brīdi, kurā tiek pieminēti visos 20.gadsimta karos kritušie.

Savukārt Lielbritānijas princis Filips pirmdien piedalījās piemiņas pasākumā Iprā, Beļģijā, kur tika pieredzētas dažas no Pirmā pasaules kara asiņainākajām kaujām.

1914.gada augustā daudzi no jaunekļiem, kas maršēja Eiropas pilsētu ielās, bija pārliecināti, ka nesīs savai valstij drīzu un taisnīgu uzvaru, taču retais no viņiem varēja iedomāties, kādas šausmas tiem kaujaslaukā sagādās modernais bruņojums. Jau līdz Ziemassvētkiem simtiem tūkstošiem šo jaunekļu bija krituši, un vienas dienas zaudējumi, kas bija skaitāmi desmitos tūkstošos, jau tika uztverti kā ierasta lieta.

Artilērija bija kļuvusi ārkārtīgi efektīva, bet dzelzceļi slaktiņa vietā spēja ātri piegādāt arvien jaunus vīrus un bruņojumu, tiklīdz iepriekšējais kontingents bija iznīcināts.

Neskatoties uz acīmredzamo tehnisko progresu, karadarbība Rietumu frontē drīz vien nonāca strupceļā, pārceļoties uz dubļainām, dzeloņdrāšu ieskautām un žurku apsēstām tranšejām.

Karadarbība Austrumu frontē, kur pavērās plašie Krievijas un Polijas līdzenumi, bija mobilāka, taču arī tur daudzas kaujas prasīja milzīgus upurus.

Aktīva karadarbība norisinājās arī uz jūras un Tuvajos Austrumos.

Kopumā Pirmā pasaules kara kauju laukos krita aptuveni 10 miljoni vīru, bet 20 miljoni guva ievainojumus. Lielgabalu lādiņi un indīgās gāzes daudzus no viņiem sakropļoja uz mūžu, bet citus cilvēka vrakos pārvēta tā sauktais artilērijas šoks.

Vācija karā zaudēja 1,9 miljonus cilvēku, Krievija - 1,7 miljonus, Francija - 1,4 miljonus, Austroungārija - miljonu, bet Lielbritānija - 700 000.