Ziemeļkorejai ir pa spēkam izgatavot kodolieročus, izmantojot gan bagātināto urānu, gan esošos plutonija krājumus, trešdien paziņoja Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Kims Kvandžins.
Sīkāku informāciju ministrs neatklāja, bet Dienvidkorejas augsta ranga amatpersonas visai reti sniedz novērtējumu komunistiskās kaimiņvalsts kodolprogrammai.
Kopš 2006.gada Ziemeļkoreja veikusi trīs kodolizmēģinājumus, pēdējo un spēcīgāko no tiem - šā gada februārī.
Pirmajos divos izmēģinājumos tika izmantots plutonijs, bet pēdējā, iespējams, - bagātināts urāns.
Satelīta attēli liecina, ka Ziemeļkoreja atsākusi plutonija reaktora darbu Jonbjonas kodolobjektā, kur dubultojusi arī savas urāna bagātināšanas jaudas.
Dienvidkorejas aizsardzības ministrs norādīja, ka Seula cieši seko līdzi aktivitātēm Jonbjonā.
"Mums ir aizdomas, ka Ziemeļkoreja pārbauda reaktoru, un mēs to stingri novērojam," uzrunājot parlamentu, sacīja Kims.
Ar savu kodolprogrammu Ziemeļkoreja cenšas panākt starptautiskās sabiedrības piekāpšanos, nodrošināt sev kodolieročiem bruņotas valsts statusu, saturēt savu režīmu un gūt virsroku pār Dienvidkoreju, izmantojot šantažēšanu ar kodolieročiem, norādīja Kims.
Urāna ražošana atstāj daudz mazākas pēdas nekā plutonija ražošana. Urāns var tikt ražots, izmantojot centrifūgas salīdzinoši nelielās telpās, kas neizplata karstumu un ir daudz grūtāk pamanāmas ar satelītiem.
Aplēses par Ziemeļkorejas rīcībā esošajiem kodolmateriāliem atšķiras. Tiek uzskatīts, ka komunistiskā valsts ir saražojusi tik daudz šāda materiāla, lai pietiktu sešām līdz desmit atombumbām.
Tomēr nav zināms, vai tai izdevies izgatavot kodolgalviņu raķetei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
