"Līgums Viļņā netiks parakstīts," aģentūrai PAP Ukrainas galvaspilsētā Kijevā pavēstīja Kvasņevskis. "Mūsu misija ir beigusies. Žēl, ka tā nebeidzās ar līguma parakstīšanu. Tas ir Ukrainas, nevis Eiropas lēmums."
Ņemot vērā jaunāko notikumu attīstību, ceturtdienas vakarā ieplānoto vizīti Ukrainā atcēlis bloka paplašināšanās komisārs Štefans Fīle.
Vienlaikus Fīle sazinājies ar Ukrainas opozīcijas līderiem, lai apliecinātu viņiem nemainīgās ES saistības pret valsts iedzīvotājiem un organizētu tikšanos ar viņiem nākamajā nedēļā Viļņā.
"Sadarbība ar opozīcijas partijām ir jāstiprina," teikts Fīles biroja paziņojumā.
Fīlem piektdien bija paredzēts tikties ar amatpersonām, opozīcijas politiķiem un pilsoniskās sabiedrības līderiem.
Kā LETA jau ziņoja, Ukrainas valdība ceturtdien nolēma apturēt ES asociācijas līguma parakstīšanas sagatavošanas procesu.
Ukrainas valdības ceturtdienas lēmums faktiski likvidēja iespējas parakstīt līgumu nākamnedēļ paredzētajā Viļņas samitā. Kā iepriekš brīdinājušas amatpersonas, ja tas netiks izdarīts Viļņas samitā, process var ievilkties uz vairākiem gadiem.
Ukrainas parlaments pirms tam ceturtdien neatbalstīja nevienu no sešiem likumprojektiem, kas ļautu notiesātajai ekspremjerei Jūlijai Timošenko doties ārstēties uz ārvalstīm. Šāda likumprojekta pieņemšana ir viena no galvenajām Briseles prasībām, kas Kijevai izvirzīta, lai 28. un 29.novembrī Viļņā gaidāmajā Austrumu partnerības samitā Ukrainai būtu iespēja ar ES parakstīt asociācijas līgumu.
Valdības lēmumā teikts, ka tas pieņemts "Ukrainas nacionālās drošības garantēšanai", ņemot vērā, kādas sekas tā parakstīšana atstātu uz tirdzniecības apjomiem ar Krieviju.
Valdība norāda uz nepieciešamību "atjaunot zaudētos tirdzniecības apjomus ar Krieviju".
Līdz ar līguma parakstīšanu Ukrainas eksportam tiktu pavērti ES tirgi, turklāt tas arī iezīmētu izšķirošu Ukrainas pagriezienu Rietumu virzienā.
ES par Ukrainas lēmumu paudusi vilšanos.
"Tā ir vilšanās ne tikai ES, bet, mūsuprāt, Ukrainas tautai," paziņoja ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone. "Mēs uzskatām, ka Ukrainas nākotne ir spēcīgās attiecībās ar ES un mēs esam stingri savos pienākumus pret Ukrainas tautu."
Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilds nosodījis Ukrainas lēmumu, norādot, ka "brutāla spiediena politika" acīmredzot darbojas, ja reiz Ukrainas valdība tik pēkšņi "dziļi paklanījusies Kremlim".
Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervele savukārt norādījis, ka tās ir Ukrainas "suverēnās tiesības izlemt, pa kuru ceļu viņa vēlas iet".
Tikmēr Maskava jau paudusi atzinību Ukrainas vēlmei "uzlabot un attīstīt" divpusējās attiecības.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins iepriekš ceturtdien izteicās, ka Maskava nav noskaņota pret Ukrainas izvēli, lai kāda tā arī nebūta, bet noradīja, ka var tik īstenoti aizsardzības pasākumi, ja Ukraina apvienotu spēkus ar Eiropu.
No Ukrainas opozīcijas jau izskanējuši paziņojumi, ka šis valdības solis var būt pamats prezidenta impīčmentam.
Viens no Ukrainas opozīcijas līderiem - partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") parlamenta frakcijas vadītājs Arsēnijs Jaceņuks - jau pēc Ukrainas valdība paziņojuma par ES asociācijas līguma parakstīšanas sagatavošanas procesa apturēšanu paziņoja, ka ir gatavs pieprasīt prezidenta Viktora Janukoviča impīčmentu.
"Ja Janukovičs atsakās parakstīt asociācijas līgumu, tad tā ir ne tikai valsts nodevība, bet arī iemesls prezidenta impīčmentam un pamats valdības demisijai," uzstājoties parlamentā, sacīja politiķis.
Savukārt opozīcijas partijas UDAR pārstāvis Vitālijs Kovaļčuks pauda pārliecību, ka premjerministrs Mikola "Azarovs ir pastrādājis valsts noziegumu. Viņš un valdība ir reāli pārsnieguši dienesta pilnvaras".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
