Jau tagad ir skaidrs, ka Ukrainas un ES asociācijas līgums 28. un 29.novembrī Viļņā gaidāmajā Austrumu partnerības samitā netiks parakstīts, ceturtdien paziņoja Eiropas Parlamenta īpašais sūtnis Aleksandrs Kvasņevskis.
Šāds Kvasņevska paziņojums nācis klājā pēc Ukrainas parlamenta ceturtdien pieņemtā lēmuma neatbalstīt Timošenko došanos ārstēties uz ārzemēm. Parlaments neatbalstīja nevienu no sešiem likumprojektiem, kas ļautu ekspremjerei pamest valsti. Pret piedāvātajiem likumprojektiem iebilda valsts prezidenta Viktora Janukoviča pārstāvētā Reģionu partija.
Polijas ārlietu ministrija pauž neapmierinātību, ka process, tuvinot Ukrainu ES, ir apstājies. Oficiālā ministrijas paziņojumā teikts, ka pastāv risks zaudēt visu to labo, ko Ukraina sasniegusi, tuvojoties līguma parakstīšanai.
Savukārt Prezidējošās ES valsts Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites galvenā ārlietu padomniece Jovita Neļupšiene Ukrainas lēmumu skaidrojusi ar Krievijas ekonomisko spiedienu un šantāžu. Tāpat arī Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bildts apsūdzējis Krieviju, kā tā Ukrainu šantažējusi ar gāzes cenām un tirdzniecības blokādēm.
ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle sazinājies ar Ukrainas valdību un apliecinājis viņiem nemainīgās ES saistības pret valsts iedzīvotājiem un organizētu tikšanos ar viņiem nākamajā nedēļā Viļņas samitā.
Savukārt Ukrainas valdība un valdošā Reģionu partija uzskata, ka nekas traģisks Ukrainā nav noticis un integrāciju Eiropas Savienībā neviens nav atcēlis. Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs, uzstājoties parlamentā, sacījis, ka Ukrainas lēmums apturēt ES asociācijas līguma parakstīšanu balstīts ekonomiskos apsvērumos, valsts Eiropas integrācijas stratēģija nemainīšoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
