Kā jau vēstīts, Ķīna sestdien paziņoja, ka veido "pretgaisa identifikācijas" zonu, kas aptver plašu Austrumķīnas jūras teritoriju starp Dienvidkoreju un Taivānu, iekļaujot arī Senkaku salas, uz kurām pretendē arī Japāna.
"Es esmu ļoti nobažījies, jo tas ir ārkārtīgi bīstams solis, kas var izraisīt negribētas sekas," uzrunājot parlamentu, norādīja Abe.
Šie ir pirmie Japānas premjera komentāri saistībā ar šo jautājumu.
Japānas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Ķīnas deklarācija jebkurā gadījumā Japānā nav spēkā.
"Japāna lūgs Ķīnu savaldīties, kamēr mēs turpināsim sadarboties ar starptautisko sabiedrību," norādīja Abe.
Tokijas un Pekinas domstarpības no jauna saasinājās pērn septembrī, kad Japānas valdība nacionalizēja Senkaku salas, kas iepriekš piederēja privātiem īpašniekiem. Tokija norāda, ka tā vienkārši bijusi administratīva īpašumtiesību maiņa un ka Pekinas pretenzijām uz šo arhipelāgu nav nekāda vēsturiska pamatojuma.
Ķīnieši Senkaku arhipelāgu dēvē par Djaoju salām. Tās atrodas 400 kilometru attālumā no Japānai piederošās Okinavas salas galvaspilsētas Nahas un 200 kilometru attālumā no Taivānas.
Atbilstoši Pekinas versijai šīs salas ķīnieši atklājuši jau XIV gadsimtā, bet Japāna tās ieguvusi 1885.gadā noslēgtā "netaisnīgā" Šimonoseki līguma rezultātā.
Pēc Otrā pasaules kara Japāna zaudēja visas teritorijas, ko tā bija ieguvusi kopš XIX gadsimta beigām, un Senkaku salas nokļuva ASV jurisdikcijā.
1972.gadā ASV atdeva salas Japānai, bet Ķīna šo lēmumu atteicās atzīt.
Interese par salām pieaugusi pēc tam, kad šelfā tika uzietas lielas dabasgāzes rezerves.
Uz tām pretendē arī Taivāna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
