Krievijas televīzija apsūdz Lietuvas drošībniekus prostitūtu vervēšanā  (28)

Pirmdien Krievijas telekanāls NTV, ko kontrolē Kremlim tuvas personas, pārraidījis interviju ar kādreizējo prostitūtu, kas liecinājusi, ka šā departamenta aģenti viņu savulaik esot savervējuši un likuši vākt kompromitējošu informāciju par Lietuvas vadītājiem, Seima deputātiem un ietekmīgākajiem uzņēmējiem. Raidījumā arī apgalvots, ka VSD esot darbojies kā aizsegs narkomafijai.

Lietuvas eksperti portālā "Lrytas.lt" gan norādījuši, ka šī Krievijas televīzijas sacerētā "pasaka pieaugušajiem" izklausās visai bezgaumīga un neprofesionāla.

Pārraidē "Ārkārtējs notikums. Izmeklēšana" parādīta skandaloza reportāža "Aģents pēc izsaukuma". Bijusī elitārā prostitūta, kas raidījumā saukta par Irinu, piekritusi sniegt liecības par desmit gadus seniem notikumiem ar noteikumu, ka tiks mainīta viņas āriene, jo viņa baidoties, ka Lietuvas speciālie dienesti varot viņu atpazīt.

Viņa stāstījusi, ka dzimusi Kaļiņingradā un devusies uz Lietuvu, kur kādu laiku strādājusi tirgū, bet drīz sapratusi, ka prostitūcija ir daudz ienesīgāka nodarbošanās. Kādudien viņu apmeklējuši nepazīstami vīrieši un apsūdzējuši Lietuvas likumu pārkāpšanā, vēlāk liekot saprast, ka viņi var atrisināt visas viņas problēmas, bet var arī izdarīt tā, lai viņa tiek deportēta no valsts vai iesēdināta cietumā. Irina mēģinājusi slapstīties, bet pēc mēneša atrasta atkal. Tikai trešajā reizē vīri izpauduši, ka esot no VSD, un piespieduši viņu parakstīt dokumentu par sadarbību.

Irina nosaukusi abu vīriešu uzvārdus. Viens no viņiem esot pašreizējais VSD Pretizlūkošanas pārvaldes priekšnieks Renāts Petkus.

Tad savervētā prostitūta vairākus mēnešus gatavota gaidāmajam darbam - mācīta izsekot cilvēkus un atpazīt izsekotājus, lēkt no ejoša vilciena, izmantot bēgšanai pazemes kanalizācijas trases un orientēties nepazīstamā vietā, kā arī iepazīstināta ar spiegu literatūru un pat ar pārbēgušā PSRS militārā izlūkdienesta virsnieka Viktora Suvorova slaveno grāmatu "Akvārijs".

Sākumā esot bijis plānots, ka Irina strādās Kaļiņingradā, tomēr galu galā viņai uzdots vākt kompromitējošu informāciju par Lietuvas pilsoņiem. Neesot gan zināms, kādēļ plāni mainījušies, - iespējams, Petkus esot nolēmis kļūt par Lietuvas politiskās elites "pelēko kardinālu", spriedis pārraides vadītājs.

Prostitūtai esot uzdots iepazīties ar visdažādākajiem vīriešiem un pierakstīt, ko viņi dzērumā runājuši. Par vērtīgiem ziņu avotiem atzīti visi, kurus ar departamentu interesējošajām personām saista radniecības vai draudzības saites. Šādas iedzeršanas dāsni sponsorētas.

Īss romāns viņai esot bijis arī ar pašu Petku, bet ilgstošākas attiecības izveidojušās ar toreizējā prezidenta Aļģirda Brazauska otrās sievas Kristinas Brazauskienes personisko šoferi, kurš vēlāk arī pats izrādījies VSD aģents, kam acīmredzot bijis uzdots ne tikai izspiegot prezidenta ģimeni, bet arī kontrolēt pašu Irinu. Šim cilvēkam esot bijušas tuvas attiecības arī ar pašu Brazauskieni.

Citu romānu prostitūta pēc VSD pasūtījuma esot aizsākusi arī ar kādreizējās premjerministres, tobrīd ietekmīgas politiķes un vēlāk arī prezidenta amata kandidātes Kazimiras Prunskienes personisko šoferi, kura attiecības ar saimnieci arī neesot aprobežojušās ar automašīnas vadīšanu vien. Kā atzīmē "15min.lt", pārraides veidotājiem, jādomā, ir zināms, ka Prunskiene jau labu laiku nepiedalās Lietuvas politiskajā dzīvē, palēnām atveseļojoties pēc smagas slimības.

Irina iepazīstināta arī ar vienu no Lietuvas ietekmīgākajiem uzņēmējiem, bet saņēmusi brīdinājumu ar viņu izturēties ļoti piesardzīgi, pat neizjautāt, vienīgi uzklausīt, taču pēc pusotra gada viņam tik un tā acīmredzot radušās aizdomas un viņš Irinu pametis, paziņodams, ka viņai "nav nekā svēta".

Kā pārraidē apgalvojis žurnāla "Nacionaļnaja Oborona" galvenais redaktors Igors Korotčenko, šie neesot vienīgie gadījumi, kad Lietuvas VSD izspiegojis augstas valsts amatpersonas. 2003.gadā departaments ieguvis kompromitējošu informāciju par toreizējo prezidentu Rolandu Paksu, kuram skandāla dēļ nācies atkāpties, taču vēlāk viņš esot atzīts par nevainīgu.

Lietuvas portāls savukārt atgādina, ka Pakss tika atcelts no amata impīčmenta ceļā.

Ar laiku Irina kļuvusi par "eskorta meiteņu" firmas vadītāju, "kuratori" viņu nodrošinājuši ar slēptajām kamerām, bet viņa savukārt sūtījusi meitenes pie klientiem. Pēc viņas teiktā, VSD īpaši interesējies par to, kurš no Seima deputātiem izmantojot prostitūtas, - un to darot lielākā daļa parlamenta locekļu. "Visi, kurus vien es pazīstu. Viņu vārdus es nezinu, bet esmu redzējusi viņu fotogrāfijas laikrakstos un televīzijā un vedusi viņiem meitenes," stāstījusi raidījuma varone.

Kā secinājis pārraides vadītājs, šādi sakompromitēti cilvēki kļūst viegli ievainojami un gatavi darīt visu, lai savu negodu paturētu noslēpumā.

Pēc viņa teiktā, prostitūtu un seksuālo aģentu pakalpojumus labprāt izmantojusi komunistiskās Austrumvācijas slepenpolicija "Stasi" un nacistiskās Vācijas slepenie dienesti, taču rodoties jautājums, kādēļ ar to nodarbojas "it kā demokrātiska Eiropas Savienības dalībvalsts Lietuva". "Tas var notikt vienīgi tādā valstī, kuras demokrātija nav stipra un speciālie dienesti nav īpaši pieredzējuši. Baltijas valstu specdienesti ar to arī nodarbojas, faktiski pārvēršoties par slepenpoliciju," apgalvojis Korotčenko.

Vēl pārraidē stāstīts par kādu šobrīd apcietinājumā esošu personu, kas vēl nesen piegādājusi izejvielas Lietuvas nelegālajām amfetamīna laboratorijām.

"Pēc Padomju Savienības sabrukuma Kauņā palika ķīmijas institūts. Noziedzīgā pasaule tajā iefiltrēja savus speciālistus, kuri vēlāk Lietuvā izveidoja veselu nelegālo narkotiku laboratoriju tīklu," apgalvojis anonīmais runātājs, kas apsūdzējis VSD bijušos un esošos aģentus narkobiznesa pārraudzīšanā. Narkotirgoņiem viņi devuši norādījumu nepārdot savu preci Lietuvā, tādēļ tā ceļojusi uz Skandināvijas valstīm, Vāciju un Krieviju. Cauri Lietuvai esot vests arī kokaīns, nelielu daudzumu VSD konfiscējis, bet pārējais sekmīgi sasniedzis adresātus.

Kā atgādina "15min.lt", šā mēneša sākumā Lietuvas un Krievijas tiesībsargāšanas iestādes paziņoja, ka piecus gadus ilgā operācijā tām izdevies apturēt milzīgu narkotiku tranzīta kanālu uz Eiropas Savienības valstīm, kas ļāvis narkobiznesa darboņiem nopelnīt aptuveni 1,5 miljardus dolāru. Šajā laikā Krievijā sagatavotas 135 tonnas narkotiku prekursoru, no kura var iegūt pusmiljardu devu ārkārtīgi spēcīgas narkotiskās vielas - pa vienai devai katram ES iedzīvotājam. Lietuvā šo biznesu kontrolējis bīstamais Kauņas noziedzīgais grupējums - tā dēvētā Gurķa banda.

Runājot par Irinu, pārraidē stāstīts, ka viņa ar VSD sadarbojusies apmēram četrus gadus, tad apprecējusies ar lietuvieti, pārcēlusies uz Norvēģiju un vēlāk atgriezusies Kaļiņingradā, bet nesen nonākusi finansiālās grūtībās un vērsusies pie sava veca paziņas - Lietuvas Pretizlūkošanas dienesta vadītāja Petkus. Viņš bijušajai aģentei atteicies palīdzēt, bet atsūtījis kādu Edmundu, kas viņai viesnīcas numurā licis izģērbties un tad piedraudējis, ka viņai klāšoties slikti, ja viņa izdrīkstēšoties vēlreiz rādīties Lietuvā vai kādam kaut ko stāstīt par savu pagātni. Pārraides vadītājs gan spriedis, ka tā varētu būt bijusi kļūda, jo pret aģentiem, arī bijušajiem, tā neesot pieņemts izturēties.

Viņš izteicis pieņēmumu, ka VSD centieni vākt kompromitējošu informāciju skaidrojami ne tikai ar rūpēm par valsts drošību, un pasūtītāji, iespējams, esot citi. Tostarp Petkus vārds presē tiekot saistīts ar bankrotējušo "Ūkio bankas" īpašnieku Vladimiru Romanovu, kas šobrīd patvēries Krievijā.

Pārraidē atgādināts, ka slepenā VSD uzziņa par iespējamiem provokatīviem Krievijas informatīvajiem uzbrukumiem Lietuvai, tās politiķiem un augstākajām amatpersonām nonākusi medijos. "Visticamāk, VSD zināja, kas var nonākt atklātībā, un jau iepriekš apsūdzēja dezinformācijā Krievijas medijus. Mēdz teikt, ka uzbrukums esot labākā aizsardzība," paziņojis pārraides vadītājs, iesakot Lietuvai "tomēr pārbaudīt pārraidē minētos faktus".

Kā savukārt aizrādījis lietuviešu aizsardzības politikas eksperts Aleksandrs Matonis, šādi "seksa un spiegošanas stāsti" iepriekš veltīti ne vien ASV vai Rietumeiropas, bet arī pašas Krievijas specdienestiem. Atšķirība esot vien tāda, ka savas valsts iekšējo sižetu veidotāji papūloties radīt lielāku ticamības iespaidu, tiekot rādīti videoieraksti, izraudzīti pārliecinošāki fakti, bet Lietuvas gadījumā autoriem acīmredzami nācies "sasprindzināt iztēli".

Portāls "Lrytas.lt" tikmēr norāda, ka cilvēks, kas pārraidē rādītajā fotogrāfijā uzdots par Petku, patiesībā ir gluži cita persona, kas Lietuvā iemantojusi bēdīgu slavu saistībā ar kādu skandālu.

Savukārt Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks norādījis uz "dīvainu sagadīšanos", ka lielākā daļa raidījumā pieminēto cilvēku vairs nav starp dzīvajiem.

Jau vēstīts, ka slepenā VSD uzziņa, par ko 31.oktobrī vēstīja ziņu aģentūra BNS, Lietuvā raisījusi plašas atskaņas. Īpašās izmeklēšanas dienests (STT) sācis izmeklēšanu, lai noskaidrotu informācijas noplūdes avotus, un ar savām darba metodēm izpelnījies plašu politiķu un žurnālistu sašutumu. Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka tās rīcībā nonākušie dati ļauj spriest, kas varēja nopludināt šo informāciju, tomēr konkrētākas ziņas prokurori pagaidām nesniedz.