Lietuvas Seima spīkeres Loretas Graužinienes negaidītā vizīte Ukrainā tieši pirms Viļņā gaidāmā Eiropas Savienības Austrumu partnerības samita nav izdevusies gluži tā, kā plānots, vēsta mediji. Pēc viņas piedalīšanās opozīcijas mītiņā Kijevā uz Ukrainas Ārlietu ministriju izsaukts Lietuvas diplomāts, savukārt Augstākās Radas priekšsēdētājs Volodimirs Ribaks trešdien atsaucis tikšanos ar lietuviešu kolēģi.
Nekādi sīkāki paskaidrojumi lietuviešiem nav sniegti, vienīgi norādīts, ka mainījusies Ukrainas parlamenta vadītāja darba kārtība. Kā uzskata Seima priekšsēdētājas vietnieks Petrs Auštrevičs, kas arī kopā ar Graužinieni devies uz Ukrainu, aiz Ribaka atteikuma tikties esot manāmas "Krievijas ausis".
Vienlaikus spīkeres vizīte izraisījusi visai negatīvas atsauksmes Lietuvas medijos, kas atgādina, ka šis brauciens nav ticis saskaņots nedz ar premjerministru Aļģirdu Butkeviču, nedz Ārlietu ministriju un tā dēļ viņa atlikusi plānoto braucienu uz Londonu. Kā ziņots, premjers medijiem otrdien atzina, ka šīs vizītes mērķi viņam nav zināmi.
Eksperti šo braucienu saista ne tik daudz ar spīkeres vēlmi atbalstīt Ukrainu, kā ar parlamenta priekšsēdētājas iekšpolitiskajām ambīcijām, kas Lietuvai kopumā drīzāk varētu kaitēt.
Tikmēr spīkeres pārstāvētās Darba partijas dibinātājs Viktors Uspaskihs LNK televīzijai paudis viedokli, ka visa Lietuva Graužinienei "ir parādā pateicību", jo viņa uzņēmusies šo iniciatīvu, lai pamudinātu Ukrainu tomēr parakstīt asociācijas līgumu ar ES.
Pēc viņa teiktā, parlamenta priekšsēdētāja nav pakļauta nedz prezidentei Daļai Grībauskaitei, nedz valdībai, turklāt viņa ķērusies pie tāda darba, kas patiesībā esot prezidentes kompetencē, taču prezidente šos pienākumus nepildot.
Runājot opozīcijas mītiņā Kijevā, Lietuvas Seima spīkere uzsvērusi, ka Lietuva Ukrainai var kalpot par tiltu ceļā uz Eiropu, un vedinājusi protestētājus skandēt "Lietuva! Lietuva! Ukraina! Ukraina!". Portāls "Lrytas.lt" dzēlīgi atzīmē, ka viņas runas manierē esot atpazinis Uspaskiha rokrakstu - līdzīgā stilā populistiskais politiķis mēdzot runāt paša rīkotajos vērienīgajos Ķēdaiņu saldējuma svētkos.
Nesaudzīgi savos izteikumos ir arī analītiķi. Ārpolitikas eksperts Marjus Laurinavičs šo vizīti nosaucis par "vienpersonisku ārpolitiku" un "vienu no skandalozākajiem soļiem Lietuvas ārpolitikas vēsturē". "Graužinienes kundzes uzvedība parādījusi, ka personiskās intereses viņai ir krietni svarīgākas par valsts interesēm," viņš izteicies, norādot, ka vizīte nav saskaņota nedz ar Ārlietu ministriju, nedz ar prezidenta biroju.
Pēc viņa teiktā, šāds brauciens bez saskaņošanas ar Lietuvas partnervalstīm Eiropas Savienībā ir nevis vienkārši nepieņemams, bet tas var būt pat ļoti bīstams. Eksperts piebildis, ka neizprot, kādēļ delegācijā iesaistījies arī otrs Seima vicespīkers Ģedimins Ķirķils, bijušais premjers un cilvēks ar prāvu pieredzi ārlietās.
Kopš Graužiniene oktobra sākumā diezgan negaidīti kļuva par Seima spīkeri, viņas ambīcijas ne vienreiz vien pārsteigušas sabiedrību un ekspertus. Politologi to skaidrojuši ar centieniem mazināt prezidentes Grībauskaites reitingus pirms nākamajā pavasarī gaidāmajām Lietuvas prezidenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Piemēram, reiz spīkere uzsvērti atvainojās svarīga starptautiska pasākuma viesiem par to, ka prezidente nav ieradusies Seimā teikt apsveikuma vārdus, lai gan patiesībā tas pat nebija paredzēts. Neilgi pēc tam Graužiniene kādā intervijā tīši vai netīši sevi nosauca par valsts vadītāju un, kā tagad atgādinājis Laurinavičs, pat pēc īpaša pamudinājuma nemēģināja precizēt, ka ir tikai viena no trim valsts augstākajām amatpersonām. "Un tagad viņa mēģina pārņemt valsts vadītāju funkcijas. (..) Tā ir bērnu spēlēšanās smilšu kastē, kas varbūt patiks daļai vēlētāju, bet ir ļoti bīstama Lietuvas interesēm," piebildis apskatnieks.
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Kasčūns šo vizīti nosaucis par tukšu šāviņu un spriedis, ka gadījumā, ja notiktu brīnums un asociācijas līgums Viļņā tiktu parakstīts, Graužiniene to, visticamāk, uzdotu par savu nopelnu.
"Taču lai mainītu Ukrainas lēmumu, galdā jāliek lietas, kuras nespēj piedāvāt ne Lietuva, ne Lietuvas Seima spīkere, - (..) kredītlīnija, kompensācija par iespējamajām sankcijām no Krievijas puses. Tās ir Eiropas līmeņa lietas, par ko labākajā gadījumā varētu runāt kāda no lielākajām ES valstīm," viņš piebildis.
Vienlaikus eksperts uzsvēris, ka interese par Ukrainas lietām un kontaktu uzturēšana pati par sevi vērtējama pozitīvi un no šāda viedokļa pat maznozīmīgas tikšanās ir labākas par netikšanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
