Moldova un Gruzija samita laikā parafēja asociācijas un tirdzniecības līgumus, savukārt Ukraina ar ES vienojās par vienotu gaisa telpu, kas pavērs Eiropas lētajām aviosabiedrībām ceļu uz šo bijušo Padomju Savienības valsti. Azerbaidžāna ar ES panāca vienošanos par ērtāku vīzu režīmu.
Lielākoties mediju uzmanībai paslīdēja garām fakts, ka Gruzija šajā samitā ar ES noslēdza arī Krīzes menedžamenta līgumu. Tajā atrunāta lielāka Gruzijas līdzdalība ES organizētās drošības operācijās.
Ar Baltkrieviju un Armēniju nekādi nozīmīgi līgumi samita laikā netika noslēgti.
Samita uzmanības centrā bija Ukrainas atteikšanās parakstīt asociācijas līgumu.
Vairāki diplomāti ārzemju medijiem izteikušies, ka ir iespējams, ka šis līgums tiks parakstīts nākamā gada sākumā, kad Beļģijā notiks ES un Ukrainas kopējais samits.
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), komentējot samitu, norādīja, ka samita galā deklarācijā liela uzmanība esot bijusi pievērsta faktam, ka nākamais Austrumu partnerības samits 2015.gadā notiks Latvijā.
Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka Ukrainas izvēle ir valsts suverēns lēmums, un ka ar līguma neparakstīšanu valsts ceļš Eiropas virzienā neapstājoties.
Rinkēvičs arī stāstīja, ka viņa vizītes laikā Maskavā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paudis bažas par ES asociācijas līguma iespējamu noslēgšanu ar Ukrainu. Krievija uzskatot, ka tas izslēgtu Krievijas un Ukrainas Muitas savienības līgumu.
Jau ziņots, ka ceturtdien, 28. novembrī, sākās divu dienu ilgais Viļņas ES Austrumu partnerības samits, kurā paredzēts novērtēt, kādā tempā sešas postpadomju valstis ir pietuvojošās integrācijai ES.
Uz Austrumu partnerības (AP) samitu ieradušies teju visu ES valstu līderi, kā arī AP valstu - Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina - prezidenti, premjeri un ārlietu ministri.
Jau ziņots,ka Latvija ir saņēmusi ES Padomes prezidenta Hermana van Rompeja vēstuli, kurā tiek atbalstīta Latvijas vēlme tās prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē 2015.gada pirmajā pusē rīkot Austrumu Partnerības samitu Rīgā, portāls "Delfi" uzzināja Ārlietu ministrijā.
Uzziņa:
*Līguma parafēšana nozīmē tā teksta galējo saskaņošanu. Līgumu parafējot, abas puses piekrīt līguma gala tekstam gan juridiski, gan politiski.
*Asociācijas līgumi tiek slēgti starp ES un tā sauktajām trešajām valstīm (kas nav nedz ES dalībvalstis, nedz ES kandidātvalstis). Tie rada vieglākus apstākļus un tiesisku pamatojumu ES, lai varētu ar šo "trešo valsti" sadarboties attīstības, politikas, tirdzniecības, sociālo lietu, kultūras un drošības jomas jautājumos. Šie līgumi dod tiesisko bāzi ciešākai sadarbībai starp ES un kādu trešo valsti, kas nākotnē arī reāli varētu kļūt par ES dalībvalsti.