"Pēdējo gadu laikā zinātnieki mēģināja atrast saikni starp ilgstošu bezdarbu un sliktu veselību. Mēs esam pirmie, kuriem izdevās šī lietas pierādīt ar izmaiņām cilvēka šūnu līmenī," norāda zinātniece no Londonas Džesika Bakstone. Viņa uzsver, ka sociālajiem dienestiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība gados jauniem vīriešiem, cenšoties nepieļaut viņu nonākšanu bezdarbnieku vidū, tā kaitējot veselībai.
Bakstone un viņas kolēģi izpētījuši vairāk kā 5,5 tūkstošus DNS paraugu sievietēm un vīriešiem, kas dzimuši 1966.gadā un 31 gada vecumā izgājuši pilnu veselības pārbaudi.
Izpētes laikā zinātnieki pamanīja, ka hromosomas, kuras nepieciešamas normālam šūnu dalīšanās procesam, ir ievērojami īsākas vīriešiem bezdarbniekiem. Savukārt tas noved pie ātrākas organisma novecošanās.
Izpētot šo cilvēku dzīves gājumu, zinātnieki secināja, ka viņi vismaz divus gadus savas dzīves pieauguša cilvēka vecumā ir pavadījuši bez darba. Tas nozīmē, ka bezdarbs ietekmē DNS šūnas, liekot organismam ātrāk novecoties, kamēr strādājošajiem vienaudžiem šādas izmaiņas netiek novērotas.
Zinātnieki norāda uz interesantu faktu – uz sievietēm, kuras arī piedalījās projektā, bezdarbs šādu efektu neatstāj.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!