"Iespējamie attīstības scenāriji Ukrainā aizvien ir dažādi, nevar izslēgt arī negatīvākos. Jāsaprot, ka šobrīd Ukraina ir sadalīta - gan politiski, tāpat arī ģeogrāfiski," asās Kijevas ielu demonstrantu un miliču sadursmes komentēja Sprūds.
"Sliktākais, kas var notikt? Ja protesti izietu ārpus visiem rāmjiem, būtu grūti prognozēt, kas varētu notikt. Ja Ukrainas vara būs gudra, tad piekāpsies demonstrantiem un piekritīs priekšlaicīgām parlamenta, iespējams arī prezidenta vēlēšanām. Tas radītu opozīcijas politiskajā mašīnā zināmu sajūtu, ka savs labums ir izcīnīts," analizēja profesors.
"Protestu runa pat nav tikai par asociācijas līgumu, to tāpat nevar vienkārši otrā dienā parakstīt. Runa ir par politisko sāncensību pašā valstī," minēja politologs.
"Nedomāju gan, ka šajā sakarā Eiropas Savienība (ES) varētu izvirzīt Ukrainai kādas sankcijas. Ja arī ES tā rīkotos, tad vienkārši mazinātu savas turpmākās manevru iespējas, cenšoties pietuvināt Ukrainu Eiropas integrācijai. Tāpat paša sankciju ideja, kā mēs to redzējām jau Baltkrievijā, nav efektīva," portālam "Delfi" sacīja Sprūds.
Jau ziņots, ka Kijevā svētdien notika vērienīgas demonstrācijas pret valdības atteikšanos no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Atbilstoši dažādām aplēsēm protestos piedalījušies no 100 000 līdz pusmiljonam cilvēku.
Protesti Kijevā notiek jau aptuveni nedēļu. Naktī uz sestdienu miliči un drošības dienestu darbinieki vardarbīgi centās protesta akcijas pārtraukt, taču svētdien protestētāju skaits tikai palielinājās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
