Vēstījuma autori lūdz prezidentu "pildīt savus konstitucionālos pienākumus un apturēt nelikumības un anarhijas plosīšanos valsts galvaspilsētā". Kā norāda deputāti, nav pieļaujama agresija pret tiesībsargājošām iestādēm un administratīvo ēku ieņemšana.
Vēstījumu atbalstījuši 76 no 100 deputātiem. Iepriekš Krimas Augstākās padomes prezidijs pauda atbalstu Ukrainas valdības lēmumam apturēt tuvināšanos ar Eiropas Savienību (ES).
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā jau ilgāk par nedēļu turpinās protesti pret valdības lēmumu atteikties no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Pirmdien demonstranti nobloķējuši valdības ēku.
Automašīnas un protestētāji valdības kvartālu nobloķējuši no visām pusēm.
Ministru kabineta pagalmā izvietoti specvienības "Berkut" miliči, taču viņi pagaidām nekādas aktīvas darbības neveic. Ministru kabineta darbinieki, kam nav izdevies pirmdien nokļūt darbā, saņēmuši rīkojumu doties mājās un gaidīt telefoniskas instrukcijas.
Līdzās prezidenta administrācijas ēkai izvietoti vairāki simti miliču. Administrācijas teritorijā redzami 15 milicijas autobusi.
Ukrainas premjerministra Mikolas Azarova preses sekretārs apliecināja, ka jautājums par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu nav ticis izvirzīts.
Opozīcija paziņojusi, ka Kijevā parlamenta, valdības un prezidenta administrācijas namu rajonā tiks bloķētas visas administratīvās ēkas, vēsta radio "Brīvība".
Viens no opozīcijas līderiem partijas UDAR priekšsēdētājs Vitālijs Kļičko iepriekš uzsvēra, ka šī ir beztermiņa protesta akcija.
"Gals tai būs viens - šī prezidenta gals un šīs valdības gals," sacīja Kļičko.
Lielākā daļa protestētāju pirmdien no Neatkarības laukuma - protestu epicentra - organizētā kolonnā devās valdības nama virzienā. Gājienā piedalījās pieci seši tūkstoši cilvēku.
Aptuveni 300 cilvēku nobloķējuši visas ieejas Ukrainas Nacionālajā bankā, valdības klubā, kā arī vārtus, pa kuriem var nokļūt pie Ministru kabineta ēkas.
Opozīcijas līderi pagaidām nav izšķīrušies par to, kā reaģēt uz parlamenta spīkera Volodimira Ribaka aicinājumu sēsties pie sarunu galda. Ribaks sacīja, ka valdības un opozīcijas sarunas var notikt jau pirmdien.
Savukārt Sevastopoles domes deputāts Reģionu partijas politiķis Sergejs Smoļjaņinovs vērsies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu sniegt Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam "militāro un cita veida palīdzību valsts suverenitātes, kā arī Krimas un citu reģionu krievu iedzīvotāju aizsardzībai".
Tostarp paši protesta akciju dalībnieki Kijevā sākuši runāt par diviem iespējamiem attīstības scenārijiem - "baltkrievu variantu", kad valsts vara ar brutāla spēka palīdzību apspiež protesta kustību, un "Ēģiptes variantu", kad no prezidenta novēršas viņa tuvākie sekotāji.
Valsts vara esot pieļāvusi liktenīgu kļūdu, naktī uz sestdienu izdzenājot protesta akcijas - tā dēvētā "eiromaidana" - dalībniekus, norāda eksperti. Ja tas nebūtu noticis, protestu vilnis, visticamāk, būtu noplacis.
Daži analītiķi pieļauj, ka prezidentu Viktoru Janukoviču ir iegāzis kāds no viņa komandas. Jau piektdienas vakarā kļuva redzams, ka prezidenta nometnē ir notikusi šķelšanās - parlamenta deputāti sāka pamest valdošo Reģionu partiju, protestējot pret manifestantu izklīdināšanu.
ES Austrumu partnerības samitā, kas 28. un 29.novembrī notika Viļņā, Janukovičs atteicās parakstīt Ukrainas un ES asociācijas līgumu.
Ukrainā izvērsusies plaša protesta kustība pret šo valsts vadības soli. Kijevā svētdien protesta demonstrācijās piedalījušies no 100 000 līdz pusmiljonam cilvēku. Protestētāju sadursmēs ar drošības struktūrām ievainoti vairāk nekā 300 cilvēku.
Protesta akcijas turpinās arī pirmdien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
