To piektdien paziņojis DĀR prezidents Džeikobs Zuma. BBC vēsta, ka oficiālā sērošana par Mandelu ilgs desmit dienas, bet 8. decembrī paredzēta nacionālā lūgšanu diena.
Zuma, uzrunājot DĀR iedzīvotājus, mudinājis viņus ne tikai sērot par aizsaulē aizgājušo Mandelu, bet arīdzan svinēt viņa izdevušos dzīvi. DĀR iedzīvotāji arī sekojuši sava pašreizējā prezidenta ieteikumam - piektdien pie Mandelas bijušās mājas Soveto pilsētā pulcējušies sērotāji ne tikai apraudājuši aizsaulē aizgājušo politiķi, bet arīdzan dziedājuši un dejojuši.
"Delfi" jau vēstīja, ka Mandela, kurš bija pirmais melnādainas DĀR prezidents, vadīja valsti no 1994. līdz 1999. gadam. Pirms tam cīnītājs par cilvēku līdztiesību savas aktivitātes dēļ 27 gadus pavadīja cietumā, kur, domājams, sagandējis savas plaušas, strādājot akmeņlauztuvēs. Astoņdesmitajos gados Mandela saslima ar tuberkulozi.
Bijušais prezidents no publiskās dzīves pazuda 2004. gadā un kopš tā laika reti parādījās sabiedrībā. Mediķi rūpējās par eksprezidenta veselību viņa mājā Johannesburgā.
Mandela dzimis 1918. gada 18. jūlijā un studējis likumus. Savu politisko darbību viņš sāka ar iesaistīšanos dažādu rasu nacionālajā kustībā ''Āfrikas Nacionālais kongress" (ANC), kas vēlējās panākt pārmaiņas DĀR.
1948. gadā pie varas Dienvidāfrikā nāca "Nacionāla partija", kas ieviesa aparteīda režīmu -, šķirojot cilvēkus un viņu tiesības pēc to rases. ANC uz to atbildēja ar pasīvu pretošanās akciju aparteīda likumiem.
1952. gadā Mandela kļuva par vienu no ANC prezidenta vietniekiem. Saskaroties ar arvien lielāku diskrimināciju no valdības puses, Mandela un citi ANC līderi kustību vadīja arvien radikālākā virzienā, līdz 1956. gadā Mandelu tiesāja par nodevību. Piecus gadus ilgajā prāvā Mandelu attaisnoja.
1960. gada martā policija Šarpevillē nogalināja 69 pretaparteīda demonstrantus. Pēc šī notikuma valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis un aizliegta ANC darbība. Organizācija uz to atbildēja ar atteikšanos no savas nevardarbīgās politikas un Mandela piedalījās ANC militārā spārna "Tautas šķēps" veidošanā. Nākamais prezidents kļuva par grupējuma militāro komandieri un devās uz ārzemēm iegūt militāro apmācību un meklēt atbalstu ANC.
Mandelu arestēja un notiesāja ar piecu gadu cietumsodu, kad viņš atgriezās valstī. 1963. gadā viņu un citus ANC līderus pratināja par plāniem ar varu gāzt valdību. Nākamajā gadā Mandelam piesprieda mūža ieslodzījumu. Apcietinājuma gados Mandela kļuva par starptautisku simbolu cīņai pret aparteīdu.
Pakļaujoties iekšējam un starptautiskajam spiedienam, 1990. gadā DĀR valdība Mandelu atbrīvoja un atcēla ANC darbības aizliegumu. Nākamajā gadā Mandela kļuva par ANC līderi.
1993. gadā Mandelam un toreizējam DĀR prezidentam Frederikam Vilemamde Klerkam piešķīra Nobela Miera prēmiju. 1994. gadā notika DĀR pirmās visu rasu vēlēšanas, kurās Mandela kļuva par prezidentu.
1998. gadā Mandela, trešo reizi stājoties laulībā, apprecēja Mozambikas prezidenta atraitni Gracu Mačelu. Aktīvista otrā sieva Vinnija ir pretrunīgi vērtēta pretaparteīda aktīviste.
No ANC vadītāja amata Mandela atkāpās 1997. gadā, bet divus gadus vēlāk beidzās viņa prezidentūras termiņš. 2004. gadā Mandela paziņoja par savu aiziešanu no publiskās dzīves, tomēr eksprezidents turpināja nodarboties ar labdarību.
Skumjas un līdzjūtības apliecinājumus par Nobela miera prēmijas laureāta Mandelas nāvi pēdējās diennakts laikā izteikusi lielākā daļa pasaules politisko līderu, tostarp ASV prezidents Baraks Obama, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, Dalailama un daudzas citas augstas amatpersonas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!