Divos no šiem gadījumiem cietuši karavīri, vēl vienā civiliedzīvotāji un karavīri. Tikmēr ziņojumā nav teikts, kura no karojošajām pusēm ieročus pielietojusi. ANO jau iepriekš apstiprināja, ka 21. augusta ķīmiskajā uzbrukumā pie Damaskas, kurā dzīvības zaudēja simtiem cilvēku, lietota zarīna gāze.
ANO ekspertu secinājumi ir balstīti uz “ticamiem pierādījumiem”, tomēr joprojām pietrūkstot specifiskas informācijas par notikumu secību daudzās uzbrukumu vietās. Ekspertiem par pierādījumiem kalpojuši paraugi no uzbrukumu vietām – raķetes, medicīniskie paraugi, kā arī cietušo un mediķu liecības.
Tomēr drošības apsvērumu dēl eksperti nav paši varējuši piekļūt vairumam objektu, atklāts ziņojumā. Iespējas pienācīgi izmeklēt notikušo arī apgrūtinājis ilgais laika sprīdis no uzbrukuma līdz pārbaužu sākšanai.
Par ekspertu atklājumiem piektdien slēgtā sēdē ANO informēs organizācijas ģenerālsekretārs Bans Kimuns.
Jau vēstīts, ka pēc 21. augusta ķīmiskā uzbrukuma pie Damaskas Sīrijas prezidents Bašars al Asads ir piekritis valsts ķīmiskā bruņojuma iznīcināšanai. Valstī pašlaik strādā Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW).
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
