Turcijas armija paziņojusi, ka nevēlas iesaistīties “politiskajos strīdos” saistībā ar vērienīgo korupcijas skandālu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Turcijas armijas paziņojums seko kā atbilde premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana sabiedroto spekulācijām, ka korupcijas skandāls ir sazvērestība, lai izraisītu militāru valsts apvērsumu.
"Turcijas Bruņotie spēki (TSK) nevēlas tikt iesaistīti politiskajās debatēs. No otras puses TSK cieši sekos norisēm, ņemot vērā to korporatīvo identitāti un to dalībnieku tiesiskās pozīcijas," teikts paziņojumā.
Turcija pagātnē jau ir piedzīvojusi militārus apvērsumus, bet Erdogana valdīšanas laikā militāristu vara ir ierobežota.
Skandāla dēļ Erdogans bija spiests pārkārtot savu valdību, kad par demisiju paziņoja trīs ministri. Starp desmitiem plašajā korupcijas lietā aizturēto cilvēku ir arī ministru dēli.
Skandāla dēļ līdz jaunam rekordzemam līmenim ir nokritusi Turcijas liras vērtība pret ASV dolāru, norāda BBC.
Savukārt augstākā administratīvā tiesa piektdien ir bloķējusi valdības rīkojumu, kas paredzēja policijai pirms izmeklēšanas uzsākšanas informēt par to savus pārraugus.
Valdība šo rīkojumu pieņēma pagājušajā nedēļā, kad korupcijas izmeklēšanas ietvaros policija sarīkoja vairākus reidus pie augstām amatpersonām. Policija izmeklē ziņas par nelegāliem naudas pārskaitījumiem uz Irānu un ar būvniecības projektiem saistītu kukuļošanu.
Kopš pirmajiem arestiem, kas notika pirms 10 dienām, no amatiem ir atceltas daudzas policijas un tiesu amatpersonas. Ceturtdien par to, ka ir atcelts no korupcijas lietas izskatīšanas, paziņoja prokurors Muamars Akass.
Viņš norādīja, ka policija kavējusi izmeklēšanas procesu, neizpildot viņa rīkojumu par dažu personu arestu. Tikmēr Stambulas galvenais prokurors Tuhrans Kolakadi norāda, ka Akass ir atstādināts no pienākumiem par informācijas nopludināšanu medijiem.
Skandāls varētu būt saistāms ar varas cīņu starp premjeru Erdoganu un ASV bāzēto ietekmīgo musulmaņu garīdznieku Fethulahu Gulenu, kuram esot daudz sekotāju tiesu un policijas aprindās, pieļauj analītiķi.
Garīdznieka atbalstītāji viņa kustību "Hizmet" uzskata par islāmu ar "modernu seju", bet kritiķi apšauba Gulena motīvu labdabīgumu.
Gulens, kurš savu saistību ar korupcijas izmeklēšanu noliedz, Turciju pameta 1999. gadā, kad tā laika valdība viņu apsūdzēja plānos nodibināt islāma valsti. Tiesā viņu attaisnoja, bet Turcijā Gulens tā arī nav atgriezies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
