Norvēģijas un Dānijas kuģi, kuri bija ieradušies pēc Sīrijas ķīmisko ieroču krājumiem, bez kravas ir atgriezušies Kipras ostā, liekot saprast, ka bīstamais bruņojums no valsts netiks izvests līdz gada beigām, kā to paredzēja starptautiski apstiprinātais plāns, vēsta raidsabiedrība BBC.
Plānots, ka kuģi Kiprā uzpildīs degvielu un tuvākajās dienās atkal atgriezīsies jūrā gaidīt brīdi, kad tie varēs doties pēc ķīmisko ieroču kravas.
Sīrijas ķīmiskās atbruņošanas plāns izstrādāts pēc tam, kad Krievija un ASV vienojās par Damaskas ķīmiskā bruņojuma iznīcināšanu pēc 21. augustā Sīrijas galvaspilsētā notikuša ar zarīnu pildītu raķešu uzbrukuma, kurā gāja bojā simtiem cilvēku.
ASV un citas rietumvalstis uzbrukumā vaino prezidenta Bašara al Asada spēkus, kuriem vienīgajiem valstī bijušas tehniskas iespējas šāda uzbrukuma īstenošanai. Tikmēr Damaska savu vainu noliedz, tās pusē nostājas arī senā sabiedrotā Maskava.
Atbruņošanas plāns paredz, ka ķīmiskās kaujas vielas Latākijas ostā līdz gada beigām bija jāsavāc Dānijas un Norvēģijas kravas kuģiem, kas tās tālāk nogādātu Itālijā pārkraušanai ASV kuģī. Pēc tam vielas līdz 2014. gada vidum paredzēts iznīcināt starptautiskajos ūdeņos.
Ķīmisko bruņojumu no 12 noliktavām Vidusjūras ostā Latākijā bija jānogādā Krievijas bruņotajām kravas automašīnām, kuras izsekotu ASV satelīti un Ķīnas novērošanas kameras.
Savlaicīgi nogādāt kara plosītās valsts ostā bīstamo bruņojumu traucējuši laika apstākļi, mainīgās frontes līnijas un bloķēti ceļi. Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW) jau sestdien norādīja, ka ir „maz ticams”, ka bruņojums no valsts tiks izvests līdz 31. decembrim.
Tikmēr organizācija uzsvēra, ka Sīrijas valdība noteiktajā termiņā, kas bija 1. novembris, ir iznīcinājusi ķīmisko ieroču ražošanas ekipējumu.
Bruņojuma izvešanas laika termiņa neievērošana var sagādāt vilšanos starptautiskajai sabiedrībai, norāda BBC. Pirmdien ASV Valsts departaments brīdināja, ka ieroču droša nogādāšana ostā ir Sīrijas valdības atbildība.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 126 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
