Sabiedrotie palīdzēja Staļinam slēpt patiesību par Katiņas slaktiņu, atklāj Polijas ministrs  (51)

"Mums sāpīgākais ir tas, ka no 1944. līdz 1952.gadam patiesības slēpšana par Katiņu bija politisks, nevis nejaušs lēmums," iepazīstinot preses konferencē ar dokumentu, sacīja ministrs. "Šajā laikā šai lietā tika ieguldīts tik daudz pūļu, arī liecinieki tika iebiedēti, ka patiesība par Katiņu nevarēja nonākt dienas gaismā."

1943.gada aprīlī Vācija paziņoja, ka tā Katiņas mežā, netālu no Smoļenskas, Krievijas rietumos, ir atradusi masu kapu ar aptuveni 4000 poļu virsnieku mirstīgajām atliekām.

Nesen atrastais dokuments ir liecība, kuru 1945.gada 10.maijā sniedzis amerikāņu leitnants Džons van Vlīts. Viņš bija viens no sabiedroto karagūstekņiem, kurus vācieši 1943.gadā bija aizveduši uz Katiņu.

Vācieši cerēja, ka sabiedroto karagūstekņi apstiprinās liecības, ka Katiņas noziegumu pastrādājis padomju režīms.

Tomēr, lai nesarūgtinātu Maskavu, Vašingtona un Londona vēl vairākus gadus centās slēpt informāciju, kas norādīja uz padomju režīma vainu.

Maskava sarāva saites ar Londonā bāzēto Polijas trimdas valdību, pēc tam kad tā bija pieprasījusi, lai Katiņas noziegumu izmeklē Sarkanais Krusts. Staļins uzstāja, ka šo noziegumu pastrādājusi Vācija.

Pēc kara ASV vairākus gadus likušas van Vlītam klusēt. 1945.gada liecība, kas apstiprināta ar zvērestu, līdz šim zinātniekiem nebija zināma. Citai liecībai, kas tika sniegta tajā pašā mēnesī, ASV noteikušas slepenības statusu, un vēlāk tā pazudusi.

Van Vlīta liecībās minēti britu karagūstekņu vārdi, kas bijuši liecinieki līķu ekshumācijai Katiņā. Šo liecinieku vārdus sabiedrotie centušies slēpt.

Vairāki līķi Katiņā atrasti līdz ar lietiskām liecībām un dokumentiem, kas norādījuši uz to, ka upuri nogalināti 1940.gada februārī, martā un aprīlī, tas ir, krietni pirms vācieši bija ieņēmuši Smoļenskas apvidu, sacījis van Vlīts. Līķi varētu būt tur bijuši trīs četrus gadus, viņš piebildis.

Dokumentu 2013.gada novembrī Valsts arhīvā Vašingtonā atradusi zinātniece Kristina Pjorkovska. "Kādu mirkli man likās, ka tā ir mirāža, ka es redzu halucinācijas," zinātniece stāstīja par savu atklājumu. "Es pat baidījos, domādama, ka neviens neticēs, ka šāda lieta pastāv."

Maskava tikai 1990.gadā atzina savu vainu Katiņas noziegumā. Masu slepkavības notika vairākās vietās Padomju Savienībā, kur upuri apglabāti masu kapos. Kopumā PSRS iekšlietu karaspēks 1940 gadā noslepkavoja 22 000 poļu virsnieku un intelektuālās elites pārstāvju.

Kaut arī oficiāli sabiedrotie slēpa liecības par to, ka šos noziegumus pastrādājis padomju režīms, īpaši no 1943. līdz 1952.gadam, privātās sarunās britu premjers Vinstons Čērčils bijis atklāts.

Polijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Edvards Račiņskis ierakstījis savā dienasgrāmatā 1943.gada 15.aprīlī - īsi pēc vācu paziņojuma -, ka Čērčils viņam teicis - vainīgs šajā noziegumā, visticamāk, ir padomju režīms.

"Diemžēl vācu liecības, iespējams, ir patiesas," sacījis Čērčils. "Boļševiki var būt ļoti nežēlīgi."