Demonstrāciju "cilvēktiesību, sapratnes un miera atbalstam" organizēja basku nacionālisti un separātiskās politiskās partijas pēc tam, kad tienesis aizliedza plānoto mītiņu, kura mērķis bija pieprasīt ETA ieslodzīto pārvešanu tuvāk ģimenes locekļiem.
Organizētāji bija pieteikuši kluso demonstrāciju, bet pūlī vairākkārt izskanēja saukļi ETA ieslodzīto atbalstam.
Spriedze ETA ieslodzīto jautājumā saasinājās pagājušajā mēnesī, kad ieslodzīto tiesību aizstāvju grupas pieprasīja varasiestādēm izrādīt piekāpšanos cietumnieku situācijas uzlabošanā, kas saniknoja ETA upuru ģimenes.
Organizācija ETA ("Euskadi Ta Askatasuna") jeb "Basku dzimtene un brīvība" tika dibināta 1959.gadā ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā. 1968.gadā ETA veica pirmo plānoto slepkavību un kopš tā laika nogalinājusi vairāk nekā 800 cilvēku.
ETA mērķis ir nodibināt neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos.
Pēdējo gadu laikā ETA vadība cietusi lielus zaudējumus, jo daudzi tās aktīvākie līderi ir arestēti. Bez tam grupējums zaudējis atbalstu basku apdzīvotajos reģionos, vairumam basku pievēršoties nevardarbīgām politiskām kustībām.
2012.gada oktobrī ETA paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu, tomēr ieročus grupējums nav nolicis, nedz arī paziņojis par padošanos. Arī Spānijas valdība atteikusies iesaistīties sarunās ar ETA līderiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!