Rietumu izlūkdienesti Damaskā apsprieduši islāmistu nemiernieku apkarošanu, atklāj Sīrija  (102)

Viņš stāsta, ka notiek šķelšanās starp Rietumvalstu izlūkdienestu pārstāvjiem un politiķiem, kuri vēlas kara plosītās Sīrijas prezidenta Bašara al Asada atkāpšanos.

Daudzas Rietumu valdības ir beidzot sapratušas, ka Asada valdībai Sīrijā nav alternatīvas, uzskata Mekdads.

Jautāts, vai Rietumu izlūkošanas dienesti - to skaitā britu – ir pēdējā laikā apmeklējuši Damasku, viņš atbildēja: "Es neprecizēšu, bet, jā, daudzi no tiem ir apmeklējuši Damasku."

Tāpat Mekdads norādīja, ka daudzas valstis vēlas savu diplomātu atgriešanos Sīrijā. "Protams, daži gaida Ženēvas konferenci, daži saka, ka apsver iespējas, citi norāda, ka vēlas sadarboties drošības jautājumos, jo teroristi, ko viņi no Rietumeiropas iesūta Turcijā, Sīrijā, ir kļuvuši viņiem par lielu draudu," intervijā stāsta amatpersona.

Lielbritānijas Ārlietu ministrija atteicās BBC komentēt šo informāciju, norādot, ka par izlūkošanas jautājumiem nerunā. Tomēr BBC ārzemju korespondente Laisija Douseta stāsta, ka informēti avoti apstiprina, ka ir notikušas Rietumvalstu un Sīrijas izlūkdienestu tikšanās.

Pieaugošais Eiropas islāmistu karotāju skaits Sīrijā rada satraukumu Rietumos, skaidro Douseta. Vēl otrdien Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka 700 Francijas pilsoņi ir pievienojušie karotājiem Sīrijā. Tomēr nav skaidrs, kā Rietumi varētu atrast kopīgi valodu ar režīmu, kuru paši uzskata par atbildīgu kara izraisīšanā.

Nākamajā nedēļā Ženēvā paredzēta Sīrijas miera konference, kurā piedalīsies Asada valdības pārstāvji. Tomēr savu dalību vēl nav apstiprinājusi galvenā opozīcijas grupa – Nacionālā koalīcija.

Augošās nesaskaņas opozīcijas rindās neapmierina Rietumus. Opozīcijas Nacionālās koalīcijas pārstāvis nesen atklāja, ka ASV un Lielbritānija brīdinājušas, ka apsvērs iespēju pārtraukt atbalsta sniegšanu, ja koalīcija nepiedalīsies miera sarunās.

Tikmēr trešdien Kuveitā notiek konference, lai vāktu ziedojumus Sīrijas humānās krīzes risināšanai. Kuveita paziņojusi, ka novirzīs tam 500 miljonus dolāru (366 miljoni eiro), bet ASV solījusi no savas puses ziedot 380 miljonus dolāru (278 miljonus eiro).

Kopumā nākamajam gadam Sīrijai ir nepieciešama 6,5 miljardu dolāru (4,76 miljardi eiro) palīdzība, norāda ANO. Tā ir visu laiku lielākā vienai krīzei pieprasītā naudas summa.

Pilsoņu karš Sīrijā turpinās jau teju trīs gadus. Vairāk nekā deviņi miljonu sīriešu ir devušies bēgļu gaitās.

Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 126 000 cilvēku.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.