Vēlētāju aktivitāte referendumā par Ēģiptes konstitūciju bijusi augsta, pirmās aplēses liecina, ka atbalstu jaunajam pamatlikumam izteikuši vairāk nekā 90% balsotāju, atsaucoties uz amatpersonu paziņojumiem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Vēlēšanu amatpersonas ziņo, ka iedzīvotāju aktivitāte bijusi augstāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, nesniedzot konkrētus datus. Tikmēr kāds augsta ranga Iekšlietu ministrijas ierēdnis privātā televīzijas kanālā stāstīja, ka iedzīvotāju aktivitāte varētu būt pārsniegusi 55%, bet atbalsts jaunajai konstitūcijai 95%, ziņo aģentūra "Reuters".
Sagaidāms, ka pilnīgi referenduma rezultāti būs zināmi piektdien.
Otrdien un trešdien Ēģiptē notikušajā referendumā iedzīvotāji balsoja par jauno konstitūciju, kas aizvietos jūlijā armijas gāztā prezidenta Mohameda Mursi valdības pieņemto pamatlikumu. Pārliecinošs atbalsts jaunajai konstitūcijai būtu attaisnojums armijas rīcībai, gāžot prezidentu. Tāpat tas ir solis ceļā uz jaunām vēlēšanām.
Gāztā prezidenta pārstāvētā islāmistu kustība "Musulmaņu brālība" solīja referendumu boikotēt un pastāvēja vardarbības draudi. Referendums notika pastiprinātas drošības apstākļos. Ir pienākušas ziņas, ka kustības atbalstītāju apdzīvotos rajonos vēlētāju aktivitāte bijusi zemāka.
Otrdien Mursi atbalstītāju izraisītās sadursmēs gājuši bojā deviņi cilvēki, bet kopā abās dienās par referenduma norises traucēšanu aizturētas 400 personas.
Iepriekšējās konstitūcijas referendumā, kas notika Mursi valdīšanas laikā 2012. gada decembrī, piedalījās 33% no Ēģiptes 53 miljoniem vēlētāju, no kuriem 64% atbalstīja pamatlikumu.
Jauno konstitūciju izstrādāja 50 cilvēku liela komisija, kurā bija tikai divi pārstāvji no islāmistu partijām. Pagaidu valdība uzsver, ka jaunais pamatlikums garantēs vairāk tiesības un brīvības, kā arī ir svarīgs posms ceļā uz stabilitāti.
Konstitūcija paredz, ka prezidents amatā var atrasties divus četru gadu termiņus, bet parlaments var ierosināt viņa atlaišanu. Islāms ir valsts reliģija, bet tiek nodrošināta pilnīga ticības brīvība.
Valsts nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību. Politiskās partijas nevar tikt veidotas balstoties uz "reliģiju, rasi, dzimumu vai ģeogrāfiju". Armija nosauks aizsardzības ministru nākamajiem diviem prezidentūras termiņiem.
Kritiķi uzskata, ka konstitūcija izstrādāta par labu armijai un nodod 2011. gada revolūcijas, kurā tika gāzts prezidents Hosni Mubaraks, ideālus. Viņi norāda uz to, ka nākamos astoņus gadus aizsardzības ministru būs tiesības iecelt armijai, militārais budžets ir ārpus civilās kontroles, kā arī uz nosacījumu, kas atļauj civilpersonas tiesāt militārajās tiesās.
Pārliecinošs atbalsts konstitūcijai būtu solis pretī jaunām prezidenta un parlamenta vēlēšanām. Uz prezidenta amatu varētu kandidēt arī armijas komandieris Abdelfatahs al Sisi, kurš atbalstīja Mursi gāšanu.
Mursi bija Ēģiptes pirmais demokrātiski ievēlētais prezidents, kuru pēc gada valdīšanas 2013. gada jūlijā gāza armija, reaģējot uz miljoniem ar prezidenta darbu neapmierinātu cilvēku protestiem.
Mursi kopš tā laika atrodas arestā, viņam ir izvirzītas vairākas apsūdzības par prezidentūras laika darbībām. Pats eksprezidents un viņa atbalstītāji apsūdzības uzskata par politiski motivētām. Aiz restēm ir nokļuvuši arī daudzi "Musulmaņu brālības" līderi un biedri.
Vardarbībā pēc Mursi gāšanas bojā ir gājuši vairāk nekā 1000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
