Ukrainas tiesa trešdien aizliegusi Kijevas centrā, kur no novembra beigām notiek plaši pret valdību vērsti protesti, rīkot mītiņus un protesta pasākumus. Tikmēr ASV apsver iespēju vērst sankcijas pret Ukrainas valdību, vēsta radio "Brīvā Eiropa".
Kijevas tiesa ir apmierinājusi galvaspilsētas amatpersonu lūgumu aizliegt protesta akcijas pilsētas centrā līdz 8. martam. Spriedums publicēts 15. janvārī.
Lēmums aizliedz mītiņus, kuros tiek izmantoti skaļruņi, plakāti, teltis, skatuves. Spriedums vieš bažas, ka drīz pret Kijevas centrā joprojām palikušajiem demonstrantiem varētu vērsties policija.
Tomēr līdz pusnaktij ziņas par policijas vēršanos pret demonstrantu nometnēm radio "Brīvā Eiropa" rīcībā nav pienākušas. Kijevas Neatkarības laukumā joprojām atrodas tūkstošiem cilvēku, kas nav apmierināti ar prezidenta Viktora Janukoviča lēmumu neveidot ciešākas saites ar Eiropas Savienību, lai stiprinātu attiecības ar Krieviju.
Protestu sākumā tajos pulcējās simtiem tūkstoši cilvēku. Policijas mēģinājumi demonstrācijas izdzenāt ar spēku izpelnījās ārvalstu kritiku.
Tikmēr ASV apsver iespēju par protestu apspiešanu pret Kijevu vērst sankcijas. ASV Valsts departamenta pārstāve Viktorija Nulanda trešdien Senāta Ārlietu komisijā norādīja, ka Vašingtona vēlas, lai Ukrainas politiskā krīze tiek atrisināta demokrātiski un bez vardarbības no demonstrantu vai policijas puses.
"Tas vienlīdz atteicas gan uz valdību, gan demonstrantiem, un mēs nosodām protestētāju rīcību pie Kijevas tiesas ēkas 10. janvārī," paziņoja Nulanda.
"Tomēr valdības drošības spēku un viņu aizstājēju vardarbība un represijas ir piespiedusi mūs publiski un privāti darīt zināmu Ukrainas valdībai, ka apsvērsim iespēju izmantot plašo mūsu rīcībā esošo instrumentu klāstu, ja Ukrainas amatpersonas izmantos vai veicinās vardarbību pret saviem pilsoņiem," turpināja Nulanda.
Jau vēstīts, ka novembra beigās Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs neparakstīja asociācijas līgumu ar ES, un kopš tā brīža Kijevā norisinās opozīcijas protesta akcijas.
Starptautiskās politikas eksperti un daudzi ārvalstu diplomāti ir pārliecināti, ka šī Ukrainai ir izšķiroša cīņa par to, vai saistīt savu nākotni ar Eiropu un Rietumu vērtībām, vai arī palikt Krievijas ietekmes zonā, kura cer uz Kijevas dalību Kremļa iniciētajā Muitas savienībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
