Spiegošanas skandāla dēļ Vācijas un ASV attiecības šobrīd ir sliktākas, nekā tās bija pirms desmit gadiem, kad ASV spēku vadībā notika iebrukums Irākā, ar šādu paziņojumu ceturtdien nāca klajā Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvēto kristīgo demokrātu (CDU) politiķis Filips Misfelders.
"2003.gads parasti tiek uzskatīts kā zems punkts Vācijas-Amerikas attiecībās," skaidroja Misfelders, atgādinot par abu valstu domstarpībām jautājumā par iebrukumu Irākā. "Taču, palūkojoties uz pašreizējo situāciju, uzticības zaudēšana nav mazāka nekā toreiz. Patiesībā tā droši vien ir lielāka, jo šis jautājums nodarbina cilvēkus ilgāk un intensīvāk nekā iebrukums Irākā."
Misfelders, kurš ir CDU ārpolitikas pārstāvis parlamentā, norādīja, ka Berlīnei vajadzētu liegt ASV piekļuvi starptautisko finanšu transakciju datubāzei, ja vien Vašingtona neapsolītu pārtraukt Vācijas izspiegošanu.
Sagaidāms, ka Misfelders tuvākajā laikā tiks apstiprināts par valdības koordinatoru attiecībās ar ASV.
Šonedēļ medijos izskanējusī informācija liecina, ka Berlīnes un Vašingtonas sarunas par spiegošanas pārtraukšanu ir lemtas neveiksmei, jo Vašingtona nav gatava izslēgt iespēju, ka tā varētu izspiegot Vāciju.
Ja šajās sarunās netiks gūti cerētie panākumi, Misfelders uzskata, ka Berlīnei būtu jāaptur pēc 2001.gada 11.septembra uzbrukumiem panāktā vienošanās, kas nodrošina ASV piekļuvi globālajai finanšu datubāzei SWIFT.
Misfelders uzsvēra, ka Vācija izvirzījusi ASV trīs galvenās prasības - vienošanos par savstarpēju neizspiegošanu, mērķtiecīgu politiķu noklausīšanās pārtraukšanu, kā arī vispārēju vienošanos par veidu, kādā ASV apstrādā savāktos metadatus.
Debates par spiegošanas ierobežošanu sākās, atklātībā nākot bijušā ASV specdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem materiāliem par ASV izlūkdienestu un britu slepenā dienesta vērienīgajām izspiegošanas programmām.
Snoudena materiāli liecina, ka slepenie dienesti nodarbojušies ar politisko un rūpniecisko izspiegošanu iepriekš nepieredzētos apmēros un dienestu izmantotās metodes pārkāpj personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
ASV prezidents Baraks Obama pagājušajā nedēļā ielūdza Vācijas kancleri apmeklēt Vašingtonu tuvāko mēnešu laikā, un Merkele uzaicinājumu pieņēma. Taču konkrētu vizītes datumu neviena no pusēm nav nosaukusi.
Misfelders uzsvēra, ka ar gaidāmo Merkeles vizīti saistītas lielas cerības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
