Balsošana par likumiem notikusi dažās minūtēs, deputātiem vienkārši paceļot roku, nevis izmantojot elektronisko balsošanas sistēmu. Valdošās Reģionu partijas, komunistu un virknes neatkarīgo deputātu balsojumu nespēja izjaukt arī opozīcijas likumdevēji, kas bija bloķējuši parlamenta tribīnes.
Viens no likumiem aizliedz sabiedriskās vietās bez atļaujas celt teltis un skatuves, kā arī izmantot skaņu pastiprinošas ierīces. Par likuma neievērošanu draud prāvs naudassods vai apcietinājums.
Vēl cits likums paredz ar gadu ilgiem labošanas darbiem sodīt personas par neslavas celšanu amatpersonām. Tāpat aizliegtas akcijas, kur iesaistītas par piecām automašīnām garākas autokolonnas. Tas seko protestiem, kādi pēdējās dienās ir notikuši pie valdības ēkām un Janukoviča ārpilsētas rezidences, norāda BBC.
Reģionu partija norāda, ka likumu mērķis ir mazināt turpmāku politiskās krīzes eskalāciju.
Tikmēr opozīcijas līderi uzskata, ka balsojums ir bijis nelikumīgs. Neizmantot elektronisko balsošanas sistēmu prezidentu atbalstošie deputāti izlēmuši tad, kad sapratuši, ka viņiem nav pietiekams atbalsts. Opozīcijas deputāti brīdina, ka Ukraina tagad var piedzīvot jaunu protestu vilni.
"Dziļas bažas" par pretrunīgo likumu pieņemšanu jau izteikusi Vašingtona. "Daži no šiem mēriem ierobežos tiesības uz miermīlīgu protestu un vārda brīvību, ierobežo neatkarīgus medijus un kavē nevalstiskās organizācijas," paziņoja ASV Valsts departamenta pārstāve Džena Psaki.
Jaunos likumus jau nokritizēja arī Polija un Zviedrija.
Jau vēstīts, ka pirms tam ceturtdien Ukrainas parlamentā izcēlās kņada, pieņemot 2014. gada valsts budžetu. Bet trešdien Kijevas tiesa aizliedza protestu rīkošanu galvaspilsētas centrā.
Tiesas lēmums aizliedz mītiņus, kuros tiek izmantoti skaļruņi, plakāti, teltis, skatuves. Spriedums vieš bažas, ka drīz pret Kijevas centrā joprojām palikušajiem demonstrantiem varētu vērsties policija.
Kijevas Neatkarības laukumā joprojām atrodas tūkstošiem cilvēku, kas nav apmierināti ar prezidenta Viktora Janukoviča lēmumu neveidot ciešākas saites ar Eiropas Savienību, lai stiprinātu attiecības ar Krieviju.
Novembra beigās Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs neparakstīja asociācijas līgumu ar ES, un kopš tā brīža Kijevā norisinās opozīcijas protesta akcijas.
Starptautiskās politikas eksperti un daudzi ārvalstu diplomāti ir pārliecināti, ka šī Ukrainai ir izšķiroša cīņa par to, vai saistīt savu nākotni ar Eiropu un Rietumu vērtībām, vai arī palikt Krievijas ietekmes zonā, kura cer uz Kijevas dalību Kremļa iniciētajā Muitas savienībā.