Kādreiz NATO bombardētā Serbija oficiāli sākusi iestāšanās sarunas ar ES  (83)

Pirms Balkānu valsts varēs pievienoties savienībai sagaidāmas vēl gadiem ilgas sarunas, tas gan nemazina mirkļa nozīmību Serbijas valdības vadītāja acīs.

Tas Serbijai ir "svarīgākais mirklis kopš Otrā pasaules kara beigām", otrdien Briselē paziņoja Serbijas premjers Ivica Dačičs. Cilvēki Serbiju tagad uzlūko kā to, par ko viņa vēlas būt – ES dalībnieci – , nevis fokusējas uz valsts lomu pagātnes konfliktos, skaidro ministru prezidents.

"Šī Serbijas valdība sāka darbu pirms 18 mēnešiem, un neviens no mums to negaidīja," stāsta Dačičs, norādot, ka prognozes sarunu sākšanai bija ļoti zemas.

Dačičs uzvēra, ka nekad nav dzirdējis "tik jaukus vārdus par Serbiju" kopš Dienvidslāvijas komunistu līdera Josipa Tito laikiem, kurš Rietumos bija populārs ar savu liberālo politiku, salīdzinot ar citām PSRS bloka valstīm.

"Man žēl, ka šodien nebija nekas jāparaksta, citādi es nosūtītu pildspalvu uz muzeju," jokoja Dačičs.

Serbu valdības vadītājas arī solīja uzlabot attiecības ar Kosovu – galveno klupšanas akmeni Serbijas un ES attiecībās. Tomēr politiķis izvairījās norādīt, vai viņa valdība kādreiz atzīs savas bijušās provinces neatkarību.

Dačičs uzsvēra, ka pašām ES valstīm ir "atšķirīgas pozīcijas" Kosovas jautājumā. "Neviens Briselē mums neprasīja mainīt nostāju. Mūsu mērķis ir normalizēt attiecības ar Prištinu, mums tas ir vajadzīgs," skaidro premjers.

Belgrada turpinās reformas un plāno sarunas noslēgt līdz 2020. gadam, viņš piebilda. Seši gadi iestāšanās sarunu pabeigšanai bija nepieciešami arī Horvātijai, kura ES pievienojās 2013. gada jūlijā.

Par Belgradas centieniem normalizēt attiecības ar Kosovu Serbiju uzslavēja ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle. Iestāšanās sarunu sākums ir "labi pelnīta atzinība", paziņoja Fīle.