Protesti Ukrainā “kļūst nekontrolējami”, otrdien paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš situācijas satricināšanā apsūdz Eiropas Savienību (ES), vēsta raidsabiedrība BBC.
Kijevā pēdējās divas naktis notikušas policijas un demonstrantu sadursmes. Jauni vīrieši ar petardēm un degbumbām apmētāja policistus, kuri apsargā uz parlamentu vedošu ielu. Savukārt policisti vardarbīgi centās demonstrantus izdzenāt.
Vardarbība, kas norisinās nelielā platībā, mazinājās otrdien no rīta, bet pastāv bažas, ka vēlāk tā atkal atsāksies. Lavrova brīdinājums izskanējis pēc tam, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pirmdien norādīja, ka vardarbība apdraud valsts stabilitāti.
Tikmēr Ukrainā spēkā stājas jaunpieņemtie un plaši nosodītie likumi protestu apspiešanai. Proeiropeiski noskaņotie demonstranti Kijevā pulcējas jau kopš novembra beigām, kad valdība nolēma neparakstīt sadarbības līgumu ar ES, tā vietā pavēršoties Maskavas virzienā.
"Mums ir informācija, ka liela daļa no šī visa tiek stimulēta ārzemēs," paziņoja Lavrovs, norādot, ka "situācija kļūst nekontrolējama".
"Vairāku Eiropas valdību locekļi bez jebkāda uzaicinājuma steidzās uz Maidanu [Kijevas Neatkarības laukums] un piedalījās pret valdību vērstās demonstrācijās valstī, ar kuru tai ir diplomātiskās saites," uzsvēra Lavrovs.
Viņš nenosauca nevienu vārdu, bet decembrī miermīlīgos protestus Kijevas Neatkarības laukumā apmeklēja ES ārlietu pārstāve Ketrīne Eštone un Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle, kā arī ASV Valsts departamenta pārstāvē Viktorija Nulanda.
Pēdējo dienu sadursmes, kur sprāgst petardes un trokšņu granātas, deg policijas autobusi, notiek nelielā platībā netālu no galvenās pret valdību noskaņoto protestētāju pulcēšanās vietas - Neatkarības laukuma. Pārējā pilsēta funkcionē ikdienas režīmā.
Miermīlīgie demonstranti vardarbīgajās sadursmēs vaino maz zināmu galēji labējo grupējumu "Labais sektors". Galvenie opozīcijas līderi Vitālijs Kļičko un Arsēnijs Jatsenjuks ir nosodījuši vardarbību, bet nespēj to arī apturēt.
Bijušais boksa čempions Kļičko arī apsūdz valdību, ka tā algo par "tituški" sauktos huligānus, lai tie veicina vardarbību un rada kontekstu ārkārtas stāvokļa ieviešanai. Kļičko pārstāve sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja, ka politiķis naktī pats atbruņojis divus tituškas.
Ar dažiem opozīcijas aizturētiem aizdomās turētiem tituškām tikās raidsabiedrība BBC. "Mums neteica neko, kas jādara. Mēs stāvējām pie metro un gaidījām. Viņi mums iedeva āmurus – un viss," atklāja 11 klases skolnieks Nikolajs Ignatenko.
"Es gribēju nopelnīt mazliet naudas. Internetā ieraudzīju piedāvājumu. Viņi piedāvāja 220 grivnas (19 eiro)," stāsta students Artjoms Nemčenko. Viņš atklāja, ka dažiem provokatoriem doti rīkojumi celt barikādes un rīkot uzbrukumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
