Lietuvas pilsētas Neringas mērija grib būvēt tiltu uz Kuršu kāpām  (16)

Šobrīd Klaipēdu ar mežiem apaugušajām Kuršu kāpām jomas pretējā krastā savieno tikai prāmju satiksme. Kā izteicies padomes loceklis sociāldemokrāts Arūns Eimutis, tilts atvieglotu Kuršu kāpu iedzīvotāju ikdienu un ļautu ātrāk nokļūt Neringā ugunsdzēsēju un ātrās palīdzības mašīnām.

Viņš noraidījis iebildumus, ka tilta būve kaitēs Kuršu nērijas nacionālajam parkam, paziņodams, ka darba grupas sēdē šīs bažas neesot pamatotas ar pienācīgiem argumentiem. Padomes locekļi diskusijās izteikušies, ka tilts būšot daudz ekoloģiskāks risinājums nekā prāmju satiksme, jo prāmji gada laikā veic 23 000 reisu, sadedzinot simtiem tonnu dīzeļdegvielas un tādējādi radot lielu vides piesārņojumu.

Padomes locekļi uzskata par nepamatotām arī raizes, ka līdz ar tilta izbūvi transporta plūsma uz Kuršu kāpām varētu pieaugt un kļūt nekontrolējama. Viņuprāt, transporta plūsmas arī turpmāk varēšot regulēt ar pašreizējiem līdzekļiem.

Savukārt Lietuvas nacionālās UNESCO komisijas priekšsēdētājs profesors Roms Pakalnis pirms dažām dienām pauda bažas, ka gadījumā, ja šāds tilts tiks uzcelts, Kuršu kāpas pārpludinās atpūtnieku straumes un tās var tikt svītrotas no UNESCO pasaules mantojuma saraksta.

"Mūsu valsts, kas aizstāvējusi Kuršu kāpas no grandiozas urbanizācijas Krievijas teritorijā, tagad izturas neadekvāti, plānojot būvēt tiltu, kas bīstami palielinās autotransporta plūsmu uz pussalu," viņš uzsvēris intervijā laikrakstam "Lietuvos žinios". "Ja tā notiktu, tādai mazai valstij kā Lietuva tas, iespējams, būtu lielākais starptautiska līmeņa negods, kādu varam iedomāties."

Pakalnis atgādinājis, ka UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautas visas Kuršu kāpas - gan Lietuvas, gan Krievijas puse.

"Atcerēsimies, ka Krievija savā daļā gribēja veikt milzīgus būvdarbus, urbanizēt šo vietu, celt tur kazino, bet mūsu paraugs palīdzēja šos plānus apturēt, un vairāk par to netiek runāts. Kā izskatītos, ja tagad mēs paši nolemtu radīt draudus šai trauslajai videi?" viņš vaicājis, uzsverot, ka Lietuva savā pieteikumā par uzņemšanu UNESCO apņēmusies saudzēt šo unikālo dabas un kultūrvēstures pieminekli, tādēļ būtu neloģiski no šā nodoma atkāpties.

"Cilvēkiem skaidri jāpajautā - vai mēs gribam, lai cauri Neringai stieptos tādas pašas nepārtrauktas desmit kilometrus garas automašīnu rindas, kādas vasarā mēdz būt Palangā? Pat Neringas mērs Darjus Jasaitis pērnvasar izteicās, ka Neringa jau smok no automobiļiem. Kas būs, ja uzcelsim tiltu?" jautājis profesors. "Nav nekādas vajadzības tur sabraukt visai Lietuvai, Kuršu kāpas ir unikālas, turp dodas tikai īpaši motivēti cilvēki."

"Var jau teikt, ka par tilta šķērsošanu tiks iekasēti ļoti lieli nodokļi, kas ierobežos automašīnu straumes, bet patiesībā šīs lietas nedarbojas. Vēlme baudīt nedēļas nogali Kuršu kāpu pludmalē cilvēkiem liksies svarīgāka par naudu," viņš spriedis.

Kā norādījis Pakalnis, visi pašreizējie tiesību akti nekādu tilta būvi neparedz, gluži otrādi, tajos uzsvērta nepieciešamība sekmēt ceļošanu bez automobiļa - kājnieku tūrismu un velotūrismu, bet īpaši akcentēta ūdenstūrisma veicināšana, ūdens maršrutu veidošana. "Var taču organizēt braucienus ar kuģīti pāri jomai gan uz Nidu, gan Jodkranti," viņš piebildis.

Pēc profesora teiktā, piemēram, Šveicē ir daudz kūrortu, kuri plaukst un zeļ, lai gan automobiļu tur vispār nav, atskaitot ugunsdzēsēju un ātrās palīdzības transportu.

Kā uzskata Lietuvas nacionālās UNESCO komisijas vadītājs, Lietuvai būtu jāizstrādā atsevišķs pētījums par iespējamās automobiļu plūsmas ietekmi uz Kuršu kāpām, kas ir vērtīgs mantojums ne tikai Lietuvas, bet visas pasaules mērogā, un šā pētījuma rezultāti jāiesniedz UNESCO pasaules mantojuma centra vadībai.

Kuršu kāpas ar savulaik smilšu ieputinātajiem zvejniekciemiem, ar desmitiem kilometru garumā izveidotajiem aizsargstiprinājumiem un kalnu priežu stādījumiem ir unikāla liecība gan par cilvēka cīņām ar dabu, gan prasmi ar to harmoniski sadzīvot.

Vienlaikus Pakalnis norādījis, ka arī Klaipēdas ostas reālās attīstības iespējas uz Kuršu jomas pusi nav bezgalīgas un drīzumā būs izsmeltas, tādēļ ostai drīzāk būtu jādomā par attīstību jūras virzienā.

Viņš piebildis, ka šobrīd neviens nevar aizliegt diskutēt par tilta būvniecību pāri Kuršu jomai, taču nākotnē var rasties nepieciešamība šajā jautājumā lūgt prezidentes Daļas Grībauskaites un premjera Aļģirda Butkeviča aizstāvību. "Tam būtu jābūt mūsu pašu iekšējam mērķim - nosargāt Kuršu kāpas bez jebkādiem UNESCO brīdinājumiem vai valsts vadītāju pamudinājumiem," uzsvēris profesors.