ASV un Lielbritānijas izlūkdienesti izmantojuši populāro spēli "Angry Birds" un citas mobilo telefonu aplikācijas, lai piekļūtu lietotāju personiskajiem datiem.
Bijušā ASV izlūkdienestu līdzstrādnieka Edvarda Snoudena atklātībai nodotie ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) dokumenti liecina, ka ar mobilo telefonu aplikāciju palīdzību iegūti dati par telefona lietotāja atrašanās vietu, internetā apmeklētajām tīmekļa vietnēm un kontaktiem.
Laikraksti "The New York Times", "ProPublica" un "Guardian" vēsta, ka NSA un Lielbritānijas valdības elektroniskās drošības aģentūra GCHQ sadarbojušās kopš 2007.gada, lai attīstītu metodes, kā ar aplikāciju palīdzību piekļūt informācijai mobilajos telefonos un planšetdatoros.
Cik daudz informācijas šādā veidā savāks, nav zināms, bet laikraksti ziņo, ka dati iegūti ar daudz un dažādu aplikāciju palīdzību.
Snoudena atklātībai nodotie dokumenti arī liecina, ka izlūkdienesti arvien vairāk pārliecinājušies par mobilo aplikāciju datu nozīmi.
Kopējā spiegošanas programma nozīmē, ka "ikviens, kurš izmanto "Google Maps" viedtālrunī (..) atbalsta GCHQ sistēmu", teikts vienā no britu aģentūras 2008.gada dokumentiem.
Citā GCHQ ziņojumā, kas datēts ar 2012.gadu, izklāstīts, kā iegūt informāciju no "Angry Birds" lietotāja datiem mobilajos telefonos ar operētājsistēmu "Android".
Kopš 2009.gada, kad "Rovio Entertainment" laida klajā spēli "Angry Birds", tā lejupielādēta jau aptuveni 1,7 miljardus reižu.
Izlūkdienestu dokumentos minētas arī vietnes "Flickr" un "Flixster", kā arī aplikācijas, kas saistītas ar sociālo tīklu "Facebook".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
