Bijušais Bosnijas serbu armijas komandieris Radko Mladičs otrdien Hāgā atteicies liecināt par bijušo Bosnijas serbu līderi Radovanu Karadžiču, kurš bijušo ģenerāli nosauca par savas aizstāvības liecinieku, vēsta raidsabiedrība BBC.
Otrdienas sēdē Karadžiča advokāts norādīja, ka Mladičs ir "visā pasaulē vienīgā persona, kura vislabāk zina par to, kas notika Bosnijas karā" un ka Karadžičs aicina viņu liecināt un pastāstīt par notikušo.
Mladičs sākumā atteicās nodot zvērestu, paziņojot, ka viņam ir vienaldzīgas tiesas viltus apsūdzības. "Es neatzīstu šo naida tiesu. Šī tiesa ir sātaniska," piebilda bijušais ģenerālis.
Šī ANO Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla (ICTY) sēde ir pirmā reize kopš deviņdesmito gadu kara, kad Bosnijas serbu militārais un politiskais līderis publiski parādījušies kopā.
Abi vīri noliedz sev izvirzītās apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
Pēc Mladiča sākotnējiem apvainojumiem sēde uz neilgu brīdi pārtraukta, kamēr tika atnesti liecinieka mākslīgie zobi. Atsākot darbu, tiesnesis norādīja, ka Mladičam nav jāatbild uz jautājumiem, ja tas var kaitēt viņa paša lietā.
"Labrīt ģenerāļa kungs," Mladiču uzrunāja Karadžičs. Mladičs atbildēja uz pirmo jautājumu par viņa militārā dienesta amatu un laiku. "Vai jūs kādreiz informējāt mani, ka Srebreņicas cietumniekiem tiks, tiek, vai tika izpildīts nāvessods?" skanēja otrs Karadžiča jautājums.
"Es atsakos liecināt savas veselības dēļ un tāpēc, ka tas var kaitēt manām kā apsūdzētā tiesībām," atbildēja Mladičs. Bijušo ģenerāli pārstāvošie advokāti uzsver, ka viņš cieš no atmiņas traucējumiem, kuru dēļ ir grūti atšķirt patiesību no izdomājumiem.
Karadžičs nolasīja pārējos jautājumus, uz kuriem skanēja tā pati atbilde.
Bijušais Bosnijas serbu politiskais līderis cer, ka viņa bijušā sabiedrotā liecības apstiprinās apgalvojumus, ka viņš nav devis pavēles pastrādāt kara noziegumus. Galvenās apsūdzības Karadžičam ir par Sarajevas aplenkumu un Srebreņicas slaktiņu.
Tiek uzskatīts, ka Karadžičs organizēja Sarajevas artilērijas apšaudi, kā arī izmantoja 284 ANO miera uzturētājus par dzīvo vairogu 1995. gada maijā un jūnijā.
Srebreņicas anklāvā Bosnijas serbu spēki ieņēma ANO aizsargāto "drošo zonu", kam sekoja nežēlīgākais slaktiņš Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām.
Tika nogalināti vairāk nekā 7500 musulmaņu vīriešu un zēnu. Mladičs tajā laikā bija atbildīgs par serbu armiju. Viņa lietu izskata paralēlā procesā.
Karadžiču pēc 13 gadu slēpšanās arestēja 2008. gadā Belgradā, Viņš dzīvoja ar neīstu vārdu un strādāja par dziednieku.
Mladiču arestēja pēc 16 slēpšanās gadiem. 2011. gadā viņu atrada Serbijas ziemeļos, kur viņš dzīvoja ar citu identitāti.
Kad 1992. gadā Bosnija un Hercogovina kļuva neatkarīga no Dienvidslāvijas, Karadžičs pasludināja neatkarīgas Bosnijas serbu republikas [Republika Srpska] izveidi ar sevi kā tās vadītāju.
Ar tā laika Serbijas prezidenta Slobodana Miloševiča atbalstu Karadžiča partija organizēja serbus cīņai pret Bosnijas musulmaņiem un horvātiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
