EP vēlēšanu kampaņas vadītājs: šogad eiropieši aktīvāk dosies pie urnām  (78)

"Mēs nevaram EP vēlēšanas izmainīt kā "Coca Cola", paplašinot savu zīmolu, ieguldot 100 miljonus un vienkārši radot jaunu produktu - "Coca Cola Zero". Tomēr mums ir citi rīki, kā mainīt to, kādas šogad izskatīsies vēlēšanas," stāsta  EP vēlēšanu kampaņas vadītājs Stefans Klārks.

"EP vēlēšanu  sistēma ir mainījusies, balsojot par nacionālo valstu partijām, šoreiz vēlētājiem būs iespēja ietekmēt, kurš būs Eiropas Komisijas (EK) prezidents. Katra partija pirms vēlēšanām būs izvirzījusi savu kandidātu, un vēlētāji zinās skaidrāk, par ko tiek atdota sava balss",  EP vēlēšanu sistēmas izmaiņas analizē Klārks.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, vai EP ir strādājusi ar kādu pētniecību, lai atļautos prognozēt, ka iespēja balsot arī par EK kandidātu, paaugstinās vēlētāju aktivitāti vēlēšanās, Klārks atbildēja apstiprinoši. "Mēs esam analizējuši, bet tādā pašā līmenī, kā publiskajā telpā (mediju un socioloģisko pētījumu aģentūru aptaujas) tas jau tiek darīts. Šogad varam prognozēt, ka šī lejupejošā līkne, katru gadu samazinoties EP vēlētāju skaitam, beidzot izmainīsies."

"Jau tagad varu teikt, ka interese par EP vēlēšanām, pateicoties milzīgajai mediju interesei par EK prezidenta kandidātu izvēli, ir ārkārtīgi pieaugusi. Iespēja izvēlēties savu EK prezidentu, balsojot par nacionālajām partijām, tas ir stāsts, kas cilvēkus uzrunā. Piemēram, Latvijā - jums taču interesēs, vai par EK prezidentu kļūst beļģis, vācietis vai grieķis. Tas dos papildus iemeslu nobalsot par savu izvēli," norāda Klārks.

"Stāsts arī nebeidzas tikai ar jauno iespēju izvēlēties EK prezidentu. Ir radušās daudz eiroskeptiķu partijas, ir pārdzīvota krīze – cilvēki ir sadalījušies dusmīgajos un priecīgajos, abām pusēm vērtējot to, kā krīze tiek pārvarēta. Lai kādas attieksmes šī interese būtu, tā ir interese, kas piesaista cilvēku uzmanību, to jutīsim arī vēlēšanās,"prognozē  EP vēlēšanu kampaņas vadītājs. 

EP 2014. gada vēlēšanas Eiropas  Savienībā tiks rīkotas laikā no 22. līdz 25. maijam

Līdz šim visās EP vēlēšanās eiropiešu aktivitāte tikai sarukusi: 1979.gadā balsoja 63%, 1984.gadā – 61%, 1989.gadā – 58,5%, 1994.gadā -56,8%, 1999.gadā – 49,4%, 2004 – 45,5%, bet pēdējās EP vēlēšanās 2009.gadā 43%.