"Mēs sagaidām, ka opozīcija Ukrainā beigs nākt klajā ar draudiem un ultimātiem un atdzīvinās dialogu ar varasiestādēm, lai izvestu valsti no dziļās krīzes uz konstitucionālo jomu," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. "Krieviju visnotaļ satrauc Ukrainas opozīcijas spēku vēlme vēl vairāk saasināt situācijas uzliesmojumu valstī."
Ukrainas opozīcijas līderi aicinājuši Rietumus kļūt par starpniekiem sarunās ar Janukoviču, lai izvairītos no "pārpratumiem".
Tāpat Ukrainas opozīcija lūgusi "reālu finansiālu palīdzību". Kijevas centrs pēc vairāk nekā divus mēnešus ilgušajām protesta akcijām atgādina kara zonu, un politiskā krīze novārdzinājusi jau tā trauslo Ukrainas tautsaimniecību.
Savukārt, vēršoties pie saviem atbalstītājiem, opozīcijas līderi aicinājuši veidot pašaizsardzības vienības, lai aizsargātos no valdību atbalstošajiem spēkiem.
Krievija norādījusi, ka šādi aicinājumi ir "tiešā pretrunā ar opozīcijas paziņojumiem par demokrātijas un Eiropas vērtību ievērošanu".
"Ir mulsinoši, ka šādi provokatīvi soļi tiek sperti tūdaļ pēc Minhenē pēdējās dienās notikušajām opozīcijas līderu sarunām ar rietumvalstīm," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.
Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.
Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.
Lielākās opozīcijas partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Arsēnijs Jaceņuks svētdien paziņoja, ka Ukrainas opozīcija ir gatava izveidot valdību un pilnībā uzņemties atbildību par situāciju valstī.
Savukārt ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone arī svētdien apliecināja, ka ES un ASV strādā pie plāna, lai Ukrainai piedāvātu nozīmīgu palīdzības programmu.