Janukovičs ir gatavs pirmstermiņa vēlēšanām, paziņo prezidenta pārstāvis  (289)

"Prezidents sacīja: "Ja mēs šeit, politiķi, tagad nespējam vienoties, tad vienīgais demokrātiskais līdzeklis, kā var situāciju atrisināt, ir pirmstermiņa vēlēšanas. Runa ir par izmaiņām konstitūcijā, parlamenta un prezidenta vēlēšanām.""

Miroščenko arī uzsvēra, ka Ukrainas vadība jautājumu par politiskās krīzes atrisināšanu ar spēka metodēm neizskata.

"Tiekoties ar frakciju, prezidents sacīja: "Mums ir visas iespējas ar spēka metodēm atbrīvot administrācijas ēkas un pat atbrīvot Maidanu. Bet es uz to nekad neiziešu, jo tie ir mūsu pilsoņi." Tāpēc spēka scenārijs netiek izskatīts," norādīja deputāts.

Valsts vara arī negrasās pasludināt ārkārtas stāvokli.

Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.

Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtību gaitā uzdarbojas radikāļi.

Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Parlaments trešdien vakarā pieņēma likumu par protestētāju amnestiju, tiesa, ar nosacījumu, ka tiek atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas.

Opozīcija iestājas pret šo likumu, jo uzskata, ka cilvēki ir jāamnestē bez nosacījumu izvirzīšanas.

Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.