Krimas parlaments grasās vērsties pie Krievijas, lūdzot tās aizsardzību saistībā ar Ukrainā notiekošajiem protestiem. Ar šādu iniciatīvu uzstājies partijas "Krievu vienotība" deputāts Sergejs Cekovs, vēsta ziņu vietne "Lenta.ru".
"Ņemot vērā, ka Krima ir krievu autonomija, krievu pēc nacionalitātes, kultūras un valodas, mums vienkārši ir pienākums vērsties pie Krievijas Federācijas. Skaidrs, ka šī ir daudznacionāla teritorija, kurā mierā un saticībā dzīvo daudzu tautu pārstāvji, bet, tomēr, mūsu aizstāvji var būt tikai Krievijas Federācija," paziņoja Cekovs.
Tādu pašu piedāvājumu izteicis arī prokrieviskās Reģionu partijas deputāts Vladimirs Kļičņikovs. Viņš uzsvēra, ka aicinājums jāadresē Krievijas prezidentam un parlamentam. Dokumentā Krima lūgs Krievijai kļūt par "autonomijas statusa neatkarības garantu, kā arī mūsu pilsoņu neaizskaramības un brīvību" nodrošinātāju. Tāpat deputāts aicināja pārdomāt autonomijas statusu un ieviest izmaiņas konstitūcijā.
Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs jau devis rīkojumu juristiem strādāt pie šī jautājuma, bet parlamenta sekretariātam – sagatavot lūgumu Krievijai. Paredzams, ka dokumentu izskatīs 19. februāra sēdē.
Iepriekš Ukrainas sastāvā esošās Krimas Autonomās Republikas pirmais prezidents Jurijs Meškovs, turpinoties pret valdību vērstajiem protestiem, aicināja reģionu padarīt par neatkarīgu valsti.
Ukrainā kopš novembra beigām notiek pret valdību vērsti protesti, kas no galvaspilsētas Kijevas ir pārmetušies arī uz reģioniem. Demonstrantu rokās kritušas vairāku apgabalu administrācijas.
Situācija eskalējās 19. janvārī, kad izcēlās milicijas un radikāli noskaņotu protestētāju sadursmes. Vairāki simti cilvēku ir cietuši, kā arī vairāki ir gājuši bojā. Tāpat fiksēti gadījumi, kad cilvēki nolaupīti un spīdzināti. Opozīcijā tajā apsūdz tiesībsargājošās iestādes, kuras savu atbildību kategoriski noliedz.
Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav spējušas nemierus pieklusināt.
Novembra beigās Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs neparakstīja asociācijas līgumu ar ES, un kopš tā brīža Kijevā norisinās opozīcijas protesta akcijas. Tās pārvērtās spēcīgā pret esošo varu vērstā kustībā pēc tam, kad milicija centās demonstrantus ar spēku izdzenāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
