Opozīcija draud atlaist Krievijas aizsardzību kārojošo Krimas parlamentu  (290)

"Ja Krimas Augstākā Rada turpinās antikonstitucionālas darbības, tad mums būs jāpieņem lēmums par šīs AR atlaišanu," paziņoja opozīcijas partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") deputāts Nikolajs Tomenko.

Deputāts arī aicina sākt parlamentāro izmeklēšanu. Viņš uzskata, ka Krimas likumdevēju rīcība ir gatavošanās Krimas atdalīšanai no Ukrainas.

Savukārt opozīcijas partijas "Svoboda" ("Brīvība") deputāts Aleksandrs Ševčenko aicina saukt Krimas parlamentu pie kriminālatbildības, neprecizējot konkrētu kodeksa pantu.

Krimas parlaments jau vairākas reizes ir nosodījis kopš novembra Ukrainā notiekošos protestus. Decembrī Krima aicināja prezidentu Viktoru Janukoviču darīt visu nepieciešamo, lai atjaunotu valstī kārtību, neizslēdzot arī ārkārtas stāvokļa ieviešanu.

Janvāra vidū Krimas parlaments aizliedza nacionālistiskās partijas "Svoboda" darbību reģionā. Savukārt februāra pirmajās dienās tapa zināms, ka Krimas parlaments grasās lūgt Krievijas aizsardzību.

"Ņemot vērā, ka Krima ir krievu autonomija, krievu pēc nacionalitātes, kultūras un valodas, mums vienkārši ir pienākums vērsties pie Krievijas Federācijas. Skaidrs, ka šī ir daudznacionāla teritorija, kurā mierā un saticībā dzīvo daudzu tautu pārstāvji, bet, tomēr, mūsu aizstāvji var būt tikai Krievijas Federācija," paziņoja partijas "Krievu vienotība" deputāts Sergejs Cekovs.

Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs devis rīkojumu parlamenta sekretariātam sagatavot lūgumu Krievijai. Paredzams, ka dokumentu izskatīs 19. februāra sēdē.

Krimas pilsētas Sevastopoles mērs Vladimirs Jacuba, laikā kad protestu dalībnieki ieņēma vairākas apgabalu administrācijas, aicināja iedzīvotājus būt gataviem aizsargāt pilsētu no "brūnā mēra".

Iepriekš Ukrainas sastāvā esošās Krimas Autonomās Republikas pirmais prezidents Jurijs Meškovs, turpinoties pret valdību vērstajiem protestiem, aicināja reģionu padarīt par neatkarīgu valsti.

Ukrainā kopš novembra beigām notiek pret valdību vērsti protesti, kas no galvaspilsētas Kijevas ir pārmetušies arī uz reģioniem. Demonstrantu rokās kritušas vairāku apgabalu administrācijas.

Situācija eskalējās 19. janvārī, kad izcēlās milicijas un radikāli noskaņotu protestētāju sadursmes. Vairāki simti cilvēku ir cietuši, kā arī vairāki ir gājuši bojā. Tāpat fiksēti gadījumi, kad cilvēki nolaupīti un spīdzināti. Opozīcijā tajā apsūdz tiesībsargājošās iestādes, kuras savu atbildību kategoriski noliedz.

Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav spējušas nemierus pieklusināt.

Novembra beigās Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs neparakstīja asociācijas līgumu ar ES, un kopš tā brīža Kijevā norisinās opozīcijas protesta akcijas. Tās pārvērtās spēcīgā pret esošo varu vērstā kustībā pēc tam, kad milicija centās demonstrantus ar spēku izdzenāt.