Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien aicinājuši Eiropas Savienību (ES) un bloka dalībvalstis apsvērt sankciju noteikšanu pret Ukrainas valdību un personām, kas saistītas ar vardarbību pret protestētājiem.
Juridiski nesaistošā rezolūcijā ES un tās dalībvalstis aicinātas apsvērt iespēju noteikt ceļošanas aizliegumu un iesaldēt aktīvus "Ukrainas amatpersonām, likumdevējiem un oligarhiem, kas personīgi atbildīgi par uzbrukumiem (..) protestētājiem" un protestētāju nāvi.
Eiropas Parlamenta deputāti arī vēlas, lai ES sniedz finansiālu atbalstu Ukrainai. Citā rezolūcijā viņi arī aicinājuši Krieviju respektēt Ukrainas tiesības pašai izlemt savu nākotni.
ES augstās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones preses pārstāve norādīja, ka ES pašreiz nelūkojas uz sankcijām, bet koncentrējas uz nepieciešamību pēc politiskā dialoga.
ES ārlietu ministri situāciju Ukrainā apspriedīs pirmdien, informēja Eštones preses pārstāve.
ES paplašināšanas komisārs Štefans Fīle trešdien pavēstīja, ka ES ir gatava palielināt palīdzību Ukrainai, ja tā virzīsies politisko un ekonomisko reformu virzienā sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un jaunās valdības vadībā tiks atrisināta politiskā krīze un noorganizētas jaunas vēlēšanas.
Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru kredīta saņemšanu.
Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.
Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.
Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.
Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtību gaitā uzdarbojas radikāļi.
Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Parlaments pagājušajā nedēļā pieņēma likumu par protestētāju amnestiju, tiesa, ar nosacījumu, ka tiek atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas.
Opozīcija iestājas pret šo likumu, jo uzskata, ka cilvēki ir jāamnestē bez nosacījumu izvirzīšanas.
Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
