Rumānija mudina Zviedriju aizliegt ubagošanu  (5)

Tas, ka Zviedrijā ir atļauts ubagot, "nenāk par labu Rumānijas centieniem panākt [čigānu] sociālo iekļautību un nodarbināmību," komentārā, kas sestdien publicēts laikrakstā "Dagens Nyheter", norādījusi Raduta Matače.

Viņa arī norādījusi uz nepieciešamību pēc lielākas sadarbības abu valstu varasiestāžu un nevalstisko organizāciju starpā.

Jau iepriekš aizliegt ārvalstniekiem ubagot aicinājusi galēji labējā partija Zviedrijas demokrāti.

Savukārt divi Zviedrijas Liberālās partijas politiķi - Ēriks Šellers un Lota Edholma – pagājušajā mēnesī pauda viedokli, ka Rumānijai būtu jāatmaksā sociālie pabalsti, kas tās pilsoņiem tiek izmaksāti citās valstīs.

Abu politiķu rakstā, kas arī tika publicēts "Dagens Nyheter," bija teikts, ka rēķins par rumāņiem izmaksātajiem sociālajiem pabalstiem būtu jānosūta Bukarestei.

"Stokholma vairs nesastāv no iekšpilsētas un piepilsētas, bet gan no iekšpilsētas, piepilsētas un graustu rajona," norādīja politiķi. "Mums, kuriem ir jumts virs galvas un silts ūdens krānā, aukstums aiz sienām, kas veidotas plastikāta maisiņiem, izkausēts sniegs tekoša ūdens vietā un plastmasas spaiņi atkritumiem šķiet nepanesama dzīve."

Politiķi atzina, ka visnepatīkamākais pārsteigums ir tas, ka šādu dzīvi iebraucēji izvēlas tā vietā, lai turpinātu dzīvot savā izcelsmes valstī.

Politiķi arī norādīja, ka deviņi no desmit ubagotājiem Zviedrijā ir no Rumānijas iebraukuši čigāni, kuri uz Eiropas ziemeļiem devušies, lai izvairītos no nabadzības un diskriminācijas savā mītnes zemē.

Pēc abu politiķu domām, Rumānija nedara pietiekami, lai palīdzētu saviem nabadzīgākajiem pilsoņiem.

"Manuprāt, šim mērķim iespējams atrast naudu Rumānijas budžetā," intervijā ziņu aģentūrai TT atzina Šellers, norādot, ka pašreiz Rumānija izmantojot tikai ap 20% no tai pieejamajiem Eiropas sociālā fonda līdzekļiem.

Vienlaikus gan Šellers, gan Edholma noraidīja citu politiķu aicinājumus aizliegt ubagošanu.