Opozīcijas mītiņā Kijevā pulcējas 80 tūkstoši cilvēku  (91)

Lielākās opozīcijas partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Arsēnijs Jaceņuks mītiņā sacīja, ka valstī sistēma ir jāizmaina tā, lai vara piederētu tautai, bet prezidentu viegli varētu atstādināt no amata.

Valdību ir jāieceļ parlamentam, uzsvēra Jaceņuks.

"Vai tāds ir mūsu lēmums," vēršoties pie mītiņa dalībniekiem, vaicāja deputāts, uz ko saņēma apstiprinošu Maidana atbildi.

Tautas večē arī tika pieņemts lēmums, ka valdība ir jāieceļ tautas ievēlētajām parlamenta frakcijām.

"Viktoram Janukovičam vai arī jebkuram citam, kas saņems Ukrainas prezidenta pilnvaras, ir jāzina - viņa pilnvaras ir ierobežotas, tās ierobežo jūsu griba, Ukrainas tautas un Ukrainas Maidana griba," sacīja Jaceņuks.

Viņš arī norādīja, ka prezidentam būtu jāatņem pilnvaras iecelt ģenerālprokuroru, Ukrainas drošības dienesta (SBU) un pretmonopola komitejas vadītājus.

"Mūsu konstitūcijas projektā ir pamatpunkts - Ukrainas tautai ir jāatdod tiesības vadīt savu valsti ar sava parlamenta, valdības un sava prezidenta starpniecību," sacīja Jaceņuks.

Mītiņš noslēgumā tika nodziedāta Ukrainas himna.

Tīmekļa ziņu medijs NBN vēstīja, ka, sākoties mītiņam, Maidanā bijuši 20 tūkstoši cilvēku. Tomēr mītiņam pievienojušies arvien jauni dalībnieki, līdz to kopskaits sasniedzis 80 tūkstošus.

Mītiņš sākās ar tradicionālo lūgšanu, kuru vadīja lielāko konfesiju garīdznieki. Viņi atgādināja, ka svētdien sākas gatavošanās Lielajam gavēnim, un tāpēc visiem ir jāpievērš uzmanība saviem grēkiem un tie jānožēlo.

Demonstrantu skaits bija aptuveni tāds pats kā pagājušās svētdienas mītiņā, vēsta ziņu aģentūra AFP, tomēr ievērojami mazāks nekā janvāra beigās, kad protesta akcijas pārauga vardarbīgās sadursmēs ar drošības struktūrām.

Uzrunājot mītiņa dalībniekus, aktīvists Igors Lucenko sacīja, ka nolaupīšana un spīdzināšana neapturēs protesta dalībniekus.

"Nav jēgas kādu laupīt un spīdzināt, jo mēs neapstāsimies," sacīja aktīvists, atgādinot, ka piekautā žurnāliste Tetjana Čornovola, nedz nolaupītais un spīdzinātais "Automaidana" koordinators Dmitro Bulatovs nav pārstājuši protestēt.

"Ja nu vienīgi mēs ejam lēnāk, bet ejam uz priekšu," uzsvēra Lucenko.
Maidanā notika arī zibakcija objektīvi Ukrainas notikumus atspoguļojušā Krievijas neatkarīgā telekanāla "Doždj" atbalstam. Pret telekanālu, kurš ar savu redakcijas politiku iemantojis ietekmīgus ienaidniekus, Krievijā tagad izvērstas represijas, un no tā pārradīšanas atteikusies lielākā daļa kabeļtelevīzijas tīklu operatoru.

Saucot "Brīvība!" un rokās turot lietussargus, cauri Maidanam izgāja aptuveni 150 cilvēku.

Pie mītiņa dalībniekiem pa telefonu no slimnīcas vērsās "Automaidana" koordinators Bulatovs, kura liecības par spīdzināšanu šokējušas starptautisko sabiedrību. Patlaban viņš ārstējas slimnīcā Viļņā.

Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES).

Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru kredīta saņemšanu.

Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.

Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtību gaitā uzdarbojas radikāļi.

Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.