Iepriekšējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās par pārsteigumu pārējai Eiropai parūpējās Zviedrija, ievēlot EP "Pirātu partijas" pārstāvjus. Par spīti skeptiķu runām par to, ka šāda tipa "viena jautājuma partijām" Briseles gaiteņos nav iespējas gūt panākumus, zviedru "pirāti" cītīgi gatavojas šogad gaidāmajām EP vēlēšanām un drīzumā plāno dibināt visu Eiropu aptverošu partiju, kas apvienotu visus kontinenta "pirātus".
Kā stāstīja Zviedrijas "Pirātu partijas" priekšsēdētāja Anna Troberga, kopš 2006.gadā izveidota pirmā "Pirātu partija", pasaulē tagad jau ir aptuveni 70 "pirātu" partijas un liela daļa no tām - Eiropā. "Tagad mēs veidojam Eiropas Pirātu partiju. Tās izveide tiks pabeigta jau tuvā nākotnē - šajā pavasarī," piebilda politiķe.
Zviedru "Pirātu partijas" vadītāja prognozē, ka nākamajā EP sasaukumā zviedriem varētu pievienoties arī vācieši, un "pirāti" nostiprinās savas pozīcijas Briseles gaiteņos. "Ja palūkojamies ārpus Zviedrijas, Vācijas "Pirātu partijai" ir ļoti labas izredzes tikt ievēlētiem EP. Būs daudz vairāk "pirātu" parlamentā. Es ceru, ka diviem Zviedrijas "Pirātu partijas" deputātiem pievienosies "pirāti" no Vācijas."
Iepriekšējās EP vēlēšanās Zviedrijas "Pirātu partija" piedzīvoja popularitātes bumu lielā mērā pateicoties skaļajai "The Pirate Bay" tiesas prāvai, kurā populārās failu apmaiņas vietnes dibinātājus atzina par vainīgiem autortiesību pārkāpumos, piespriežot viņiem reālus cietumsodus un vairākos miljonos eiro mērāmus naudas sodus. Bargie tiesas spriedumi izraisīja plašas diskusijas un daudzi bija neapmierināti. 2009.gadā Zviedrijas "Pirātu partijas" biedru skaits pieauga līdz 30 000, un tobrīd "pirāti" bija kļuvuši par trešo lielāko politisko spēku Zviedrijā. Tagad "pirātu" rindas ir sarukušas līdz 8000 biedru, taču pēc partijas vadītājas domām, tas netraucēs veiksmīgam startam šajā pavasarī gaidāmajās EP vēlēšanās.
"Šobrīd aptaujas nerunā mums par labu. Taču arī pirms iepriekšējām vēlēšanām mēs nemaz neparādījāmies aptaujās, un tad pēkšņi lietas sāka notikt un mēs ieguvām 7,2%. Šobrīd līdzīgas lietas sāk notikt - ir plašas diskusija par Eduarda Snoudena lietu. Kā jūs labi zināt, Zviedrija palīdzēja ASV pusei šīs lietas izmeklēšanā. Diskusija ir gana plaša un citas partijas Zviedrijā tajā nevēlas iesaistīties. Savukārt mēs te redzam plašu platformu mūsu tālākai darbībai," teica Troberga.
Troberga uzskata, ka par spīti niecīgajai pārstāvniecībai - pirātiem ir tikai 2 vietas EP - partija spējusi panākt daudz. Lielā mērā tieši pateicoties abiem "Pirātu partijas" deputātiem EP noraidīja pretrunīgi vērtēto ACTA likumprojektu. Tā mērķis bija intelektuālā īpašuma aizsardzība, taču tas krietni ierobežotu interneta brīvību, tāpēc šī līguma negatīvā puse izraisīja skaļus protestus visā Eiropā.
"Būtu daudz grūtāk vai pat neiespējami apturēt ACTA, ja "Pirātu partija" nebūtu EP. Tas, ko mēs paveicām Eiropas līmenī, bija daudzas iniciatīvas gan no "pirātu" partijām, gan citām kustībām. Cilvēki bija ielās, lai protestētu. Taču mums bija arī pārstāvniecība parlamentā. Mūsu deputāti varēja nogādāt šos protesta saucienus pašā EP, paskaidrot citiem deputātiem to, kāpēc tūkstošiem cilvēku izgājuši ielās un protestē pret ACTA. Mēs bijām šī saikne starp cilvēkiem uz ielas un parlamentāriešiem, kuri dažkārt zaudē saikni ar parastajiem cilvēkiem. Tas, manuprāt, ir mūsu galvenais sasniegums," piebilda politiķe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
