Ukrainas aktīvists Latvijā: Visai pasaulei jāzina, kas notiek pie mums  (618)

34 gadus vecais celtniecības firmas menedžeris Vladimirs Šumeiko ir no Ukrainas dienvidu pilsētas Krivojrogas, kas pazīstama ar saviem metalurģijas uzņēmumiem un stiepjas aptuveni 130 kilometru garumā. Viņš uzreiz novērtē, ka Rīgā, salīdzinot ar viņa dzimto pilsētu, ir tīrs gaiss.

Vladimirs ir pirmais no Ukrainā jau mēnešiem notiekošajos pret valdību vērstajos protestos cietušajiem, kurš ieradies Rīgā saņemt Latvijas piedāvāto iespēju ārstēties un rehabilitēties. Kopš otrdienas savainoto aci viņš ārstē Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcā, kur arī notiek saruna ar portālu "Delfi".

Lode trāpīja tieši acī

Šumeiko, kurš ir opozīcijas partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") biedrs, Kijevas centrā 22. janvārī guva smagu acs ievainojumu. Viņš stāsta, ka redzes orgānā trāpīja milicijas specvienības raidīta gumijas lode. "Es uzskatu, ka šāva snaiperis, jo sprādziena nebija un lode trāpīja tieši acī," viņš stāsta.

Tajā brīdī notika nekārtības - milicija izdzenāja protestētājus. "Pa visiem šāva, meta ar granātām," atceras vīrietis. Akmeņi lidoja arī milicijas virzienā, atzīst aktīvists, norādot, ka cilvēki, kuri ieradušies ar kailām rokām, negrib tapt milicijas piekauti un sašauti.

Neatkarības laukuma (Maidana) brīvprātīgie sanitāri nogādāja aktīvistu medpunktā, kur viņam sniegta pirmā palīdzība. Tad draugi Šumeiko aizveda uz slimnīcu, kur aci steidza glābt speciālists. "Ne 100%, bet iespējas, ka redzēšu, ir," cerīgi teic Šumeiko.

Dodoties uz slimnīcu, Šumeiko baidījies, jo Ukrainā ir dzirdēts par gadījumiem, kad milicija protestu dalībniekus aiztur tieši ārstniecības iestādēs. No slimnīcas nezināmi cilvēki bija nolaupījuši arī protestu atbalstītāju Juriju Verbitski, kuru janvārī atrada mirušu mežā pie Kijevas.

Ārstēties Latvijā cietušais nokļuvis, pateicoties kādai ārstei un nevalstiskai organizācijai.

Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja un RSU profesore Guna Laganovska apstiprina: pacients ir guvis smagu traumu ar kādu trulu priekšmetu. Acs pēc traumas ir pārsprāgusi un sašūta, tagad cietušais ar to praktiski neredz, skaidro speciāliste.

'Sākās revolūcija'

Šumeiko kopā ar draugiem Kijevā ieradās jau novembra beigās - gaidīt sadarbības līguma parakstīšanu ar Eiropas Savienību (ES). "Mūsu cerības neattaisnojās - līgumu neparakstīja," viņš stāsta. Pēc tam, kad varas iestādes naktī uz 1. decembri centās demonstrantus ar spēku izdzenāt, draugi nolēmuši palikt Maidanā.

"Sākās revolūcija, mēs redzējām, kā sit studentus, meitenes, sievietes. "Berkut" nešķiroja, sita visus - stāvošus, guļošus, pensionārus," ilustrē Šumeiko. Viņš redzējis, kā pakritušam studentam pienāk klāt "Berkut" kaujinieks un iešauj ar gumijas lodēm. Pats piedzīvojis, kā pie kājām sprāgst milicijas mestās granātas, atstājot uz miesas brūces.

"Es atbalstu Maidanu, jo zinu, ka vienmēr ir jābūt vārda brīvībai. Atbraucot uz Maidanu, cilvēks izsaka savu viedokli," stāsta aktīvists, norādot, ka ļaudis grib labāku dzīvi sev, saviem bērniem un valstij.

Maidanā ir ļoti daudz dažādu tautību cilvēku no dažādām pilsētām, viņš stāsta. "Visi atbalsta Maidanu, atbalsta Ukrainu".  Jā sākumā galvenais protestu iemesls bija vēlme, lai Ukraina ciešāk sadarbojas ar ES, tad pēc varas iestāžu brutālās rīcības pieauga noskaņojums pret esošo varu, tās pretlikumīgo rīcību un korupciju.

"Apspiež vārda brīvību, apspiež presi, visur ir korupcija," stāsta Šumeiko, turpinot, ka cilvēki grib normālu dzīvi, izglītību, medicīnas sistēmu. Viņš pats uzskata, ka izmaiņas var nākt sadarbojoties un tiecoties uz ES, bet tuvināšanās Krievijai un tās vadītajai Muitas savienībai nekādas pozitīvas izmaiņas Ukrainai nenesīs.

"Man patīk ES, jo te ir vārda un pārvietošanās brīvība. Pie mums Ukrainā tā praktiski nav," stāsta aktīvists, piebilstot, ka nezina, kas viņu pēc intervijas sniegšanas Latvijā sagaidīs Ukrainā - vai viņu neapcietinās jau lidostā. 

Maidans sākās kā tautas kustība, un tas nav gluži tas pats, kas politiskā opozīcija, viņš norāda. Cilvēki opozīcijas līderos ieklausās, bet arī paši kritiski domā. Vai demonstranti pakļausies opozīcijas aicinājumam izklīst, ja politiķi sarunās vienosies par kādu kompromisu? "Atkarībā no tā, par ko vienosies," atbild Šumeiko.

"Ja Janukovičs atkāpsies, Maidans būs priecīgs un, protams, izklīdīs," protestētāju mērķus skaidro aktīvists. "Bet pagaidām mēs esam tikai ceļa sākumā," viņš piebilst.

Šumeiko ir drošs, ka cilvēki vairs tik vienkārši, laikam ritot, neizklīdīs un Neatkarības laukumu neatstās. "Tagad jau cilvēki stāvēs līdz pēdējam, kamēr neatkāpsies prezidents," aktīvists pauž savu pārliecību.

Viņš arī uzskata, ka Rietumvalstīm vajadzētu aktīvāk atbalstīt protestus, ar sankcijām vēršoties pret Ukrainas valdību.

Jautāts, vai nebaidās, ka nākamajās vēlēšanās par spīti protestiem atkal var uzvarēt Maskavai draudzīgie spēki, Šumeiko ir tiešs. "Mēs ceram, ka šīs partijas vairs nebūs, jo viņi bēg kā žurkas no grimstoša kuģa," viņš atbild, apstiprinot, ka runā par valdošo Reģionu partiju. Daudzi vēlētāji ir zaudējuši ticību šai partijai, viņš uzsver.

Barikādes ir ļoti stipras

Daudzi protestētāji Kijevas Neatkarības laukumā uz vietas dzīvo ilgu laiku, bet brīvdienās protestiem pievienojas daudzi Kijevieši un cilvēki, kuri atbrauc no citurienes, stāsta aktīvists. Šumeiko pats Maidanā uzturējās divus mēnešus.

"Esmu pats sev saimnieks un varu atļauties divus mēnešus pavadīt Maidanā," aktīvists atbild uz jautājumu, kā var ilgstošu piedalīšanos protestos savienot ar darbu un ikmēneša rēķinu apmaksu.

Maidanā cilvēks badā nepaliks, viņš skaidro. "Var paēst gan pirmo, gan otro, gan tēju, kafiju," stāsta Šumeiko, uzsverot, ka alkoholu laukumā gan neizsniedz. Pārtiku piegādā gan paši dalībnieki, gan Maidana atbalstītāji, kādu esot ļoti daudz. Naktis aktīvisti var pārlaist apkurinātās armijas teltīs.

Maidana brīvprātīgo apsardze seko, lai nometnē būtu kārtība, neviens nedzertu un nenotiktu provokācijas. Maidanā pavadītajā laikā Šumeiko nopietnus incidentus nometnē nav novērojis.

Ar tādām tūkstošiem cilvēku lielām Maidana pašaizsardzības vienībām, kādas izveidojušās Kijevā, laukums varas iestādēm nav ieņemams, uzskata Šumeiko. Un diez vai prezidents tagad izšķirtos mēģināt nometni likvidēt ar spēku, viņš prognozē.

Maidanu sargā arī spēcīgas barikādes. "Barikādes ir ļoti stipras - stāvēs vēl ilgi. Žēl ka es vairs tur nepiedalīšos," stāsta Šumeiko, kuram tagad ir jādomā, kā atgūt kaut daļu redzes. "Mūsu valdība var tikai atņemt, bet dot tā neko nedos," nobeidz traumētais aktīvists.

'Viņus interesē tikai nauda'

Ukrainas nemieru kontekstā bieži ir pieminēts, ka pret protestētājiem darbojas algoti huligāni - tā sauktie "tituškas". Šumeiko stāsta, ka tie ir sportisti, bijušie noziedznieki, kas  kopā ar "Berkut" sit cilvēkus. Par pretlikumīgo rīcību tituškām nekas nedraud, viņš norāda.

Šie huligāni staigā grupās un sit cilvēkus, un iesaistās provokācijās, viņš stāsta. "Tikai nauda," īsi titušku motivāciju raksturo aktīvists. Provokatori iesākuši kādas no decembrī notikušajām pirmajām sadursmēm ar miliciju, braucot likumsargu rindām virsū ar traktoru, uzskata Šumeiko. Sadursmēm sākoties, iesaistījās arī tauta, un tad vairs neizšķirt, kurš ir kurš, viņš turpina.

Tā bija varasiestāžu provokācija, lai iegūtu legālu ieganstu vērsties pret protesta kustību, viņš uzskata. Tituškas uz Kijevu ierodas pārsvarā no Ukrainas austrumu puses, Krimas, Doņeckas, bet ne tikai no turienes, stāsta Šumeiko.

Savukārt cilvēki, kuri brauc uz Kijevu piedalīties valdības atbalsta piketos, ir iebiedēti un piedalās akcijās pret savu gribu, uzskata aktīvists.

Pārsvarā tie ir valsts uzņēmumu un iestāžu darbinieki, piemēram, skolotāji, kuri baidās nepiedalīties, lai nezaudētu darbu, skaidro Šumeiko. Daļa šādu atvestu cilvēku Kijevā nāk uz Maidanu un pauž atbalstu protestiem un aktīvisti viņus laipni uzņem, sasilda un pabaro, stāsta opozicionārs.

Līdz galam skaidrības par 19. janvāra notikumiem, kad ar aktīvistu uzbrukumu "Berkut" rindām Gruševska ielā sākās jauns vardarbības vilnis, Šumeiko nav.

 Vieni saka, ka to sāka, provokatori, bet citi, ka vienkārši cilvēkiem viss bija apnicis un viņus bija nokaitinājuši Reģionu partijas pieņemtie likumi, stāsta Šumeiko. Viņš norāda, ka grautiņu dalībnieki bija pārsvarā jaunieši, daļa no tiem studenti, kas dzīvoja arī Maidanā. Viņš pats, sadursmēm sākoties, Gruševska ielā nav atradies, bet ieradies vēlāk, kad viss jau ritējis pilnā sparā.

Visai pasaulei jāzina, kas notiek Ukrainā

"Gribētos, lai visa pasaule zina, kas notiek mūsu valstī, lai vairāk pievērstu uzmanību mūsu problēmai. Lai beidzas korupcija un pretlikumības," Šumeiko pauž atbalstu Ukrainas notikumu atspoguļošanai ārzemju medijos. 

"Gribētos, lai ārzemju žurnālisti paši brauc uz Kijevu un paši visu ieraudzītu. Tas ir jāredz savām acīm. Tā jūs sajutīsiet dzīvi un to, kas tur notiek, un sniegsiet informāciju visai pasaulei," aicina opozicionārs.

Šumeiko aicina Latvijas iedzīvotājus nedomāt, ka Maidana aktīvisti ir vien nekārtību cēlāji un huligāni. Viņš pauž sarūgtinājumu un vilšanos par virkni sev veltītiem naidīgiem komentāriem Latvijas interneta vidē.

"Man ļoti patīk Rīga, cilvēki te ir ļoti laipni. Ja atbrauksiet pie mums uz Ukrainu, laipni un draudzīgi sagaidīsim arī jūs. Atbalstiet mūs un vienmēr esat laipni gaidīti Ukrainā," ar sveicienu Latvijas iedzīvotājiem savu stāstu noslēdz Šumeiko.

Vēstīts, ka Ukrainā kopš novembra beigām notiek pret valdību vērsti protesti, kurus izprovocēja prezidenta Viktora Janukoviča lēmums Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīt sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.

Pret valdību vērstais noskaņojums un protesti pastiprinājās, kad  varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.

Situācija eskalējās 19. janvārī, kad izcēlās milicijas un radikāli noskaņotu protestētāju sadursmes. Tas sekoja parlamenta pieņemtajiem likumiem, kas ievērojami ierobežoja vārda brīvību un tiesības protestēt.  Vairāki simti cilvēku ir cietuši, kā arī vairāki ir gājuši bojā. Tāpat fiksēti gadījumi, kad cilvēki nolaupīti un spīdzināti. Opozīcijā tajā apsūdz tiesībsargājošās iestādes, kuras savu atbildību kategoriski noliedz.

Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav devušas rezultātus nemieru izbeigšanai, lai gan ir atkāpies premjers Mikola Azarovs, atcelti pretrunīgi vērtētie likumi un Janukovičs solījis reformēt valdību. Demonstrantu prasība ir prezidenta atkāpšanās un ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.