Sīrijas prezidents Bašars al Asads valstī notiekošo pilsoņu karu cenšas uzvarēt kaujas laukā un sarunās par miera panākšanu dialoga ceļā nepiedalās "no labas gribas", atsaucoties uz ASV valsts sekretāra Džona Kerija teikto, vēsta radio "Brīvā Eiropa".
Kerija komentārs pirmdien seko pēc tam, kad Lielbritānija un Francija neveiksmīgajās Ženēvas miera sarunās vainoja Sīrijas valdošo režīmu.
Asada režīms ir "bloķējis jebkādu progresu", paziņoja Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs norādīja, ka atbildība par neveiksmīgajām sarunām gulstas "precīzi uz Asada režīmu".
Sīrijas ārlietu ministrs Valids Mualems svētdien apvainoja Vašingtonu, ka tā sarunu otrajā raundā Ženēvā mēģina radīt "negatīvu klimatu". Savukārt ANO pārstāvis Lahdars Brahimi atvainojās Sīrijas tautai par neveiksmīgajām sarunām.
Datums sarunu trešajam raundam vēl nav noteikts.
Jau vēstīts, ka Sīrijas miera sarunu otrais raunds Ženēvā ir beidzies bez rezultātiem.
Jaunas sarunas ir bezjēdzīgas, ja režīms atsakās apspriest pārejas valdību, paziņoja opozīcija, kas vairākkārt apgalvojusi, ka vienīgais veids, kā apturēt konfliktu, ir pārejas valdības izveidošana, kurā nebūtu prezidenta Bašara al Asada.
Savukārt valdība uzstāj, ka Asada nākotne nevar būt sarunu temats un ka sarunām ir jākoncentrējas uz "terorismu" - nemieriem, kurus atbilstoši Damaskas skaidrojumam uztur ārzemju džihādisti un Persijas līča monarhiju nauda.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.