Asinis Ukrainā: panākts pamiers, valstī sākas sēras (teksta tiešraides arhīvs)  (1556)

Pilsēta ir pārvērtusies kaujas laukā, kur deg ugunis, skan šāvieni un sprādzieni. Simtiem cilvēku ir ievainoti, slimnīcās veidojas rindas uz operācijām. Cietušajiem ir šautas brūces, izsistas acis un dažos gadījumos amputēti locekļi. Starp bojāgājušajiem ir desmit miliči un viens žurnālists.

Milicija ir ielenkusi un pārņēmusi daļu Maidana. Likumsargi izmanto ūdens lielgabalus, ar kuriem aplaista protestētājus un cenšas nodzēst degošās barikādes, kā arī met apdullinošās granātas. Iebraukšana pilsētā ir bloķēta, lai neļautu ierasties protestētāju papildspēkiem, pilsētā nedarbojas metro. Liesmas pārņēmušas arodbiedrību ēku, kur kopš decembra atradās protesta kustības štābs.

"Mēs prom no šejienes neiesim. Šī ir brīvības sala un mēs to aizstāvēsim," protestētājus, aicinot aizstāvēt laukumu, otrdienas naktī uzrunāja partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko.

Trešdiena Kijevā aizritēja samērā mierīgi, policija dienas gaitā nopietnus uzbrukumus Maidanam nerīkoja, lai gan tika izmantots ūdensmetējs un apdullinošās granātas. Nogurušie barikāžu aizstāvji ar bažām gaidīja trešdienas vakaru, baidoties no jauniem varasiestāžu mēģinājumiem demonstrantu nometni likvidēt.Tomēr vēlu naktī opozīcijas un valdības pārstāvjiem izdevās vienoties par pamieru. 

Tikmēr nemieri trešdien notika vairākās citās Ukrainas pilsētās, kur protestētāji uzbrukuši valdības un drošības dienestu ēkām, vairākas ieņemot. Aktīvisti arī bloķē ceļus, cenšoties nepieļaut "Berkut" papildspēku un algoto huligānu ierašanos Kijevā.

Valsts drošības dienests paziņoja, ka tiek sākta "pretterorisma operācija", norādot, ka protestētāju rokās ir nonākuši 1500 ieroču. Vēlāk dienests precizēja, ka operācija vēl nav sākta, bet notiek gatavošanās tai. Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pretterorisma operācijā varētu piedalīties arī karavīri. Armija pirms tam apliecināja, ka karavīri protestu apspiešanā nepiedalīsies.

Vēlāk trešdien prezidents Viktors Janukovičs nomainīja armijas Ģenerālštāba vadītāju, ieceļot par bruņoto spēku galveno komandieri admirāli Juriju Iļjinu.

Pēc neveiksmīgām naktī uz otrdienu notikušām sarunām ar opozīcijas līderiem prezidents Viktors Janukovičs aicināja opozīciju distancēties no "radikāliem spēkiem", norādot, ka "nav par vēlu pārtraukt vardarbību". Tāpat viņš brīdināja, ka tiks saukti pie atbildības tie, kas aicinājuši "ķerties pie ieročiem".

Opozīcijas partijas trešdien kopīgā paziņojumā norāda, ka asiņainie notikumi nav opozīcijas iestudēts scenārijs un ka opozīcija nav aicinājusi nevienu ķerties pie ieročiem. Opozīcijas līderi aicināja Janukoviču izvest drošības spēkus no Maidana un izsludināt pilnīgu pamieru.

"Iesaistīties sarunās ar režīmu, kura rīcība ir novedusi pie daudzu citu cilvēku nāves, ir ļoti nepatīkama lieta, bet mums ir jādara viss iespējamais un pat neiespējamais, lai novērstu turpmāku asinsizliešanu," teikts opozīcijas paziņojumā.

Politiķi norādīja, ka tauta uz Neatkarības laukumu nākusi pati, nevis pēc opozīcijas iniciatīvas, un pati arī izlems, kad doties prom. 

Vēlāk video paziņojumā partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko paziņoja, ka pēc varasiestāžu vardarbības vienīgā tautas prasība ir Janukoviča atkāpšanās.

Vardarbīgie nemieri sākās otrdien, kad milicija bloķēja tūkstošiem demonstrantu ceļu uz parlamenta ēku, kur opozīcija otrdien centās panākt, lai tiktu atjaunota 2004. gada konstitūcija, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras.

Vēstīts, ka Ukrainā kopš novembra beigām notiek pret valdību vērsti protesti, kurus izprovocēja prezidenta Viktora Janukoviča lēmums Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīt sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.

Pret valdību vērstais nosakņojums un protesti pastiprinājās, kad  varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.

Situācija eskalējās 19. janvārī, kad izcēlās milicijas un radikāli noskaņotu protestētāju sadursmes. Tas sekoja parlamenta pieņemtajiem likumiem, kas ievērojami ierobežoja vārda brīvību un tiesības protestēt.  Vairāki simti cilvēku ir cietuši, kā arī vairāki ir gājuši bojā. Tāpat fiksēti gadījumi, kad cilvēki nolaupīti un spīdzināti. Opozīcijā tajā apsūdz tiesībsargājošās iestādes, kuras savu atbildību kategoriski noliedz.

Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav devušas rezultātus nemieru izbeigšanai, lai gan ir atkāpies premjers Mikola Azarovs, atcelti pretrunīgi vērtētie likumi un Janukovičs solījis reformēt valdību. Demonstrantu prasība ir prezidenta atkāpšanās un ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.