Notikumi Ukrainā ir šokējošs pārsteigums, kas parāda, ka Ukrainas valdība nav spējīga izvairīties no vardarbības lietošanas. Tas ir strupceļš, kas Ukrainu ved uz pilsoņu karu, paziņojumā pauž Saeimas deputāts un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
"Starptautiskajai sabiedrībai ir asi jānosoda Ukrainā notiekošais un aktīvāk jāiesaistās konflikta risināšanā. Ir nepārprotami skaidrs, ka Ukraina pati ar to galā netiek. Ja vēl pirms pāris dienām bija radies priekšstats, ka situācija normalizējas, pagājušās nakts notikumi parāda, ka miermīlīgs konflikta atrisinājums nav iespējams un situācija ir nokaitēta. Tas ir ārkārtīgi bīstami, un var nest jaunas ziņas par nevainīgu cilvēku bojājeju. To nedrīkst pieļaut," raskta politiķis.
"Šobrīd svarīgākais ir aicināt konfliktu atrisināt bez tālākas asins izliešanas. Abām pusēm ir jāsēžas pie viena sarunu galda, un Ukrainai jāapsver ārkārtas vēlēšanu organizēšana. Visām valstīm, tai skaitā Latvijai, ir jābūt gatavai sniegt finansiālo un humāno palīdzību, jo tik dziļu krīzi bez starptautiskās sabiedrības atbalsta nav iespējams atrisināt. Būtiski, ka reaģējot uz vakardienas notikumiem, Saeimas Eiropas lietu komisija pieņēma rezolūciju par Ukrainu, kurai pievienojās arī Ārlietu komisijas locekļi," uzsver Pabriks.
Vēstīts, ka Ukrainas galvaspilsētā Kijevā trešdien turpinās vardarbīgi nemieri, milicijai cenšoties izdzenāt galveno pret valdību noskaņoto demonstrantu nometni - Kijevas Neatkarības laukumu. Sadursmēs, kās sākās otrdien, ir vismaz 25 bojāgājušie.
Pilsēta ir pārvērtusies kaujas laukā, kur deg ugunis, skan šāvieni un sprādzieni. Simtiem cilvēku ir ievainoti, slimnīcās veidojas rindas uz operācijām. Cietušajiem ir šautas brūces, izsistas acis un dažos gadījumos amputēti locekļi. Starp bojāgājušajiem ir deviņi miliči un viens žurnālists, bet 241 cilvēks ir hospitalizēts, liecina Veselības ministrijas dati.
Nemieri sākās, kad milicija bloķēja tūkstošiem demonstrantu ceļu uz parlamenta ēku, kur opozīcija otrdien centās panākt, lai tiktu atjaunota 2004. gada konstitūcija, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras.
Vēstīts, ka Ukrainā kopš novembra beigām notiek pret valdību vērsti protesti, kurus izprovocēja prezidenta Viktora Janukoviča lēmums Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīt sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.
Pret valdību vērstais nosakņojums un protesti pastiprinājās, kad varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.
Situācija eskalējās 19. janvārī, kad izcēlās milicijas un radikāli noskaņotu protestētāju sadursmes. Tas sekoja parlamenta pieņemtajiem likumiem, kas ievērojami ierobežoja vārda brīvību un tiesības protestēt. Vairāki simti cilvēku ir cietuši, kā arī vairāki ir gājuši bojā. Tāpat fiksēti gadījumi, kad cilvēki nolaupīti un spīdzināti. Opozīcijā tajā apsūdz tiesībsargājošās iestādes, kuras savu atbildību kategoriski noliedz.
Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav devušas rezultātus nemieru izbeigšanai, lai gan ir atkāpies premjers Mikola Azarovs, atcelti pretrunīgi vērtētie likumi un Janukovičs solījis reformēt valdību. Demonstrantu prasība ir prezidenta atkāpšanās un ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
